Teodors Baltpurviņš (14.04.1902. – 02.07.1941.) Latvijas Skautu priekšnieks, mērnieks

    No 1924.gada sāka strādāt par mērnieku Rīgas pilsētas valdē. Darbojies kā valdes loceklis, sekretārs un kasieris Latvijas Nacionālā Jaunatnes Savienībā. 1928.gādā kļūst par šīs savienības centra valdes priekšsēdētāju.
    Teodors Baltpurviņš skautu gaitas sāka Rīgā, 44. skautu pulciņā. Vēlāk šī pulciņa priekšnieks, vadītāju „Goda tiesas” loceklis, roveru virsaitis. Kopš 1927.gada kļuva par Latvijas Skautu priekšnieku. 1929.gada vasarā uz Gilvela parka vadītāju kursiem Anglijā komandēts kopā ar priekšnieka palīgu V. Klētnieku. Teodors Baltpurviņš daudz piestrādāja pie skautu darbības noteikumu izstrādāšanas. Ceļojot smēlās pieredzi no citu valstu piemēriem skautu darbībā. Būdams Rīgas pilsētas mērnieks, ieguva lielu zemes platību skautu organizācijas īpašumā Jūrmalā pie Garezera. 1931.gadā Baltpurviņš piedalījās roveru lielsanāksmē Vīnē – pasaules skautu nometnē. Par Latvijas skautu organizācijas priekšnieku Teodors Baltpurviņš tika ievēlēts divas reizes — 1927.gadā un 1935.gadā.
    Sākoties Otrajam pasaules karam no skautu darbības bija jāatsakās. 1940.gadā, Latvijas Skautu centrālo organizāciju slēdza. Teodoru Baltpurviņu norīkoja uz zemes dalīšanu Ļaudonas jaunsaimniekiem. Tad Kalnciema kūdras fabrikā viņš veica grāmatveža pienākumus. 1941.gada 2.jūlijā viņu nošāva ar trijām lodēm mugurā, jo pie ēkas plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. 1942.gada janvārī T.Baltpurviņu pārapbedīja Bērzaunes pagasta kapos Madonas novada.
    Bijis iecelts par Zviedrijas, Igaunijas un Polijas skautu organizāciju goda biedru un apbalvots ar šo organizāciju „Baltās Lilijas" ordeņiem, ar Zviedrijas Gustava Vāsas ordeņa II šķiras bruņinieka pakāpi. Apbalvots arī ar Latvijas skautu organizācijas „Baltās Lilijas" ordeni. 1939.gada 9.novembrī Teodoram Baltpurviņam piešķīra V šķiras Viestura ordenis (ar šķēpiem).