Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs ir Madonas novada pašvaldības iestāde, kura darbojas saskaņā ar Muzeju likumu un muzeja nolikumu.
     Muzejs ir akreditēts līdz 2025.gada 21.septembrim.
    Pārskata periodā muzeja darbība balstījās uz Darbības un attīstības stratēģiju 2020.-2024.gadam, gada darba plānu un pieejamajiem resursiem, veicot konkrētus uzdevumus krājuma, pētniecības un komunikāciju jomā. Covid -19 pandēmijas laikā plāni tika koriģēti, piemērojoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai un muzeja slēgšanai. 
    Kaut arī Covid pandēmija ietekmēja  muzeja  darbību, esam spējuši īsā laikā pielāgoties jaunajai realitātei piedāvājot iepazīties ar muzeja krājumu, izstādēm u.c. digitālā vidē, kā arī radot jaunas iespējas citām aktivitātēm, lai muzejs būtu pieejams sabiedrībai. 
    Katru gadu muzeja krājumā nonāk simtiem materiālu – fotogrāfijas, dokumenti mākslas darbi, grāmatas un lietiskie priekšmeti,kas liecina par dzīvi un darbu mūsu pilsētā un novadā vairāku gadsimtu griezumā. Pārskata periodā muzeja krājums papildinājies par 564 vienībām, kopējais krājuma vienību skaits sastāda 135192 vienības, kas ir viena no skaitliski lielākajām krājuma kolekcijām Vidzemes muzejos.
    Iegūtās Liezēres Avotiņu kapulauka senlietas,  fotogrāfijas par Madonā plaši pazīstamo fotogrāfu Jāni Glīznieku un viņa ģimeni, Krēmeru dzirnavām un bērzauniešu Greiziņu ģimeni. Par ļaudoniešiem, brāļiem agronomu Jāni Leju Lejiņu un slaukšanas aparāta Gosma izgudrotāju Kārli Leju un viņu ģimenēm, kas ir interesants atklājums arī muzeja speciālistiem. Papildinātas tēmas par Madonā un tās apkārtnē bijušajiem tehnikas un ēdināšanas uzņēmumiem, medicīnu un novada slimnīcu vēsturi, fotoattēli par Meirānu muzikantu Jāni Gavaru un rakstiskie materiāli par Madonas kinoteātri u.c. liecības.
    Muzeja jauniegūtos priekšmetus ir iespējams aplūkot Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā www.nmkk.lv
    Turpināts darbs pie krājuma digitalizācijas. Attālināti strādājot,  muzeja speciālisti sagatavojuši un ievadījuši informācijas datus par 5730 krājuma vienībām, gandrīz divas reizes vairāk kā 2020.g., kopumā Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā ievadīti 33741 jeb 24,96 % krājuma priekšmeti. Pildot valstī noteikto prasību par krājuma priekšmetu novērtēšanu un tā ņemšanu grāmatvedības uzskaitē, 2021.gadā finansiāli novērtētas 4425 vienības par kopējo vērtību EUR 20349.Pavisam novērtētas 43814 vienības par kopējo vērtību EUR 1034106.Veiktas saglabātības pārbaudes 8059 priekšmetiem, divreiz vairāk kā iepriekšējā periodā.

    Pārskata periodā viens no nozīmīgākajiem pētījumiem  bija Madonas 95 gadu vēsture un ar to saistītās aktivitātes:

• Sagatavots LTV “Ielas garumā” raidījums par Madonas ielu vēsturi (LTV 24.04.2022. un 08.05.2022.), izmantojot muzeja krājuma materiālus, speciālistu pētījumus
• Pētnieciskais darbs pie Madonas pilsētas vēstures, kas rezultējās divās grāmatās: “Mana Madona” (Z.Grīnvalde sagatavoja publikāciju, kā arī strādāja pie grāmatas satura kopā ar Z.Bekmani un I.Zvirgzdiņu) un krāsojamā grāmata bērniem “Izzini un iepazīsti Madonu” (autore E.Krupko).
• 4. jūnijā Skolas ielā pie Madonas pilsētas kultūras nama atvērta izstāde “Septiņas ielas laiku lokos” – 15 lielformāta baneri. Izstāde bija skatāma no 4.jūnija līdz 30.septembrim.
• 5. tematiskās izstādes pilsētvidē, tā kļūstot pieejamas apmeklētājam 24h diennaktī: “Septiņas ielas laiku lokos”, “Māksla skatlogos”, “Reiz bija tā …”, “Reiz bija …”, “Lidojošās gaismas”.
• Dalība aktivitātes “Pastaiga Madonas vēsturē ar teātra elementiem pa ceļam” ietvaros (31.07.2021.) – sagatavoti  10 vēsturisko vietu stāsti ar vēsturiskajām fotogrāfijām un kopā ar Madonas novada teātra ļaudīm veidots saturs.
             Pārskata gadā muzeja speciālisti sagatavoja 95 publikācijas sociālajos tīklos, muzeja mājaslapā un reģionālajos laikrakstos “Stars”, “Madonas novada Vēstnesis” un “Sarkaņu ziņas.”, speciālisti strādāja pie pētnieciskā darba tēmām par novada kultūru, reliģiju, saimniecību, pārvaldi un izcilām personībām, ka arī III Atmodu, atzīmējot 30. gadadienu janvāra notikumiem Latvijā. Daļa no pētnieciskā darba tēmām saistītas ar Madonas novada vēstures ekspozīcijas 1940-1990.gadu posma izstrādi.
  
      2021.gada laikā tika sagatavotas 11 tematiskās izstādes, kā arī kopā ar Madonas TIC piedalījās Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības projektā “Militārais mantojums”.    2021.gadā globālās pandēmijas apstākļos, muzejs tika vairākkārt slēgts, no 365 dienām gadā, muzejs bija atvērts tikai 159 dienas un ar dažādiem ierobežojumiem, galvenokārt liedzot muzeju apmeklēt lielām grupām un skolēnu klasēm.
      2021.gadā atklātas 29 izstādes, organizēti 5 pasākumi, 25 muzejpedagoģiskās nodarbības. No visām novadītajām nodarbībām 69% bija programmas Latvijas skolas soma ietvaros. Neskatoties uz vairākkārtējo pārplānošanu, izdevās noorganizēt  apmeklētāju interesi saistošas mākslas izstādes kā  M.Jakovičas un V.Baidas, J.Brektes, J.Krampes, tekstilmākslas asociācijas u.c. Klātienes apmeklējumu skaits samazinoties, tika meklētas jaunas komunikāciju darba formas. Plaši izmantota sociālās platformas Facebook, Instagram, kā arī muzeja mājas lapa u.c. interneta vietnes. 2021.gada ietvaros sekotāju skaits palielinājies par vairāk kā 500 sekotājiem (05.01.2022. tie ir 2106 sekotāji, bet 2020.gada nogalē – 1607). Komunikācijā meklētas dažādas formas: klasiski ieraksti, senās fotogrāfijas, izstāde pilsētvidē, nodarbības Zoom platformā un pilsētvidē, kā arī atsaukšanās dažādiem izaicinājumiem. 2021.gadā Facebook ieraksti sasnieguši 218 293 lasītāju (par 63,4% vairāk kā 2020.gadā),  izveidots muzeja konts TIKTOK aplikācijā, kas ir ļoti plaši izmantota jauniešu vidū, gan visu vecumu mērķauditorijas vidū.

    Kopumā izveidoti 39 nelieli video par un ap muzeju, tā notikumiem un izstādēm. Tādejādi sasniedzot vairāk kā 1500 skatījumus. Komunikācija sociālajos medijos ir veicinājusi muzeja atpazīstamību, apmeklētāju informētību par kultūrvēstures liecībām un iestādes aktualitātēm.
    Muzejs iesaistījās  LAPAS kampaņā “Mērķē attīstībā”  un no 28.10.2021. – 29.11.2021. kopā ar Madonas Valsts ģimnāzijas un Madonas pilsētas vidusskolas 10. – 12.klašu skolēniem, darba komandu, piesaistītiem ekspertiem tika  diskutēts par bēgļiem un patvēruma meklētājiem, uzrunājot jauniešus attālināti un radot interesi par šo tēmu runāt ar citiem skolēniem.            2021.gadā turpinājās uzsāktā sadarbība ar Oskara Kalpaka piemiņas fondu, uzņemoties lielu daļu organizatoriskā darba un attālināta formā  organizējot Kalpaka kausu 2021. Turpinājās iepriekšējos periodos  sekmīgi uzsāktais ceļojošo izstāžu darbs 17 izstādes 16 eksponēšanas vietās.
    Pārskata periodā turpināta kultūrizglītības centra Dziesmusvētku skola  kā izziņas, radošuma un stāsta par izcilo diriģentu H.Medni un Dziesmu svētkiem kultūrvietas   attīstība, gada otrajā pusē to atverot apmeklētājiem. Izveidota un iekārtota  pēc A.Mailīša izstrādātā projekta ekspozīcija “H.Mednis un Dziesmu svētku kustība”. Pabeigta teritorijas labiekārtošana, ierīkojot dekoratīvos apstādījumus, uzstādot soliņus un āra apgaismojumu. Sagatavots un veikts iepirkums ekspozīcijai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegādei.  Atjaunots I.Mailīša vides objekts “Latvija skan”. Diemžēl epidemioloģisko nosacījumu dēļ, gada nogalē muzejs apmeklētājiem bija slēgts.
             Papildus finansējuma piesaistei sagatavoti 10 projekti dažādām VKKF programmām un mērķprogrammām, atbalstīts 1, par kopējo summu EUR 610.
    Konkurētspējīga  speciālistu atalgojuma   trūkums ietekmē muzeja darbu, vidējais speciālistu atalgojums EUR 679,- joprojām ievērojami atpaliek no vidējās darba samaksas valstī.
    Madonas muzeja darbība pārskata periodā tika vērsta uz novada teritorijā esošā materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apzināšanu, izpēti, saglabāšanu un popularizāciju, kā arī sabiedrības izglītošanu un izpratnes veidošanu par mūsu kultūras mantojuma nozīmību. 2021.gada muzeja darbības pārskats pieejams portālā www.kulturaskarte.lv 

31.05.2022.             Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore            L.Zepa