Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu
Madonas novada pašvaldības iestādes                                                                      
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja publiskā pārskata ziņojums
par muzeja darbību 2018.gadā 


Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs ir Madonas novada pašvaldības iestāde, kura darbojas saskaņā ar Muzeju likumu un muzeja nolikumu.
Muzejs ir akreditēts līdz 2020.gada 21.septembrim.
Pārskata periodā muzeja darbība balstījās uz Darbības un attīstības stratēģiju 2015.-2019.gadam un gada darba plānu.

Krājuma darbs
     Muzeja krājumu uz 2019.gada 1.janvāri veido 133784 krājuma vienības, t.sk. 92178 pamatkrājuma vienības. Pārskata periodā krājuma priekšmetu skaits palielinājies par 1233 vienībām, t.sk pamatkrājumā pieņemtas un apstrādātas 839 vienības. Konservētas un restaurētas  289 krājuma vienības. Ar Madonas novada pašvaldības finansiālu atbalstu iepirktas trīs G.Kroļla grafikas un divi J.Seiksta  mākslas  priekšmeti par kopējo summu EUR 3125. Muzeja krājums tiek komplektēts ar materiāliem, kas pēc iespējas daudzpusīgāk raksturo novada kultūrvēsturi. Muzejs saņēmis dāvinājumā 15  mākslinieka Z.Šņores akvareļus.  Krājuma kolekcija papildināta ar dokumentiem, fotogrāfijām par Madonas novada personībām – mikrobioloģi A.Klincāri, medicīnas zinātņu doktoru A.Skaģeri, Madonas slimnīcas  ķirurgu U.Arentu, izglītības darbinieci V.Jakovļevu, ilggadīgu radio darbinieku J.Ābolu. Liela rakstisko priekšmetu grupa iegūta no D.Zvejsalnieces, īpaši nozīmīgas vēstules- sarakste starp Neatkarības kara dalībnieku un civiliedzīvotājiem, dažādi saimnieciskie dokumenti no Saikavas. Par kultūras dzīves norisēm, dziesmu svētku tradīciju 20.gs. 2.pusē materiālus muzejam nodevusi bijusī  Madonas kultūras nodaļas vadītāja  P.Brice un diriģents Jānis Bērziņš. Fotodokumentu kolekcija papildinājusies ar 20.gs. 30.gadu Madonas fotogrāfa O.Bērziņa fotonegatīvu (148 vienības) kolekciju un fotomateriāliem par Atmodas laiku Madonā. Krājumā ienākuši arī arheoloģiskie un sadzīves priekšmeti.
      Turpinājās etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuves iekārtošana Sarkaņu krājuma glabātuvē. Ar  Lauku atbalsta dienesta atbalstīto projektu (EUR 12074) veikts remonts un iekārtota vilnas un linu apstrādes  priekšmetu krātuve, kā arī veikti remontdarbi (EUR 5649 pašvaldības finansējums) aptieku un medicīnas priekšmetu glabātuvē. Domājot par muzeja kolekcijās esošo priekšmetu pieejamību sabiedrībai,  daloties pieredzē un aktualizējot  dažādus jautājumus darbā ar atvērto krājumu, sadarbībā ar Latvijas muzeju padomi tika organizēts seminārs “ Rītdienas muzejs”, kurā piedalījās speciālisti no 19 muzejiem. Kolēģu ieteikumi, atziņas dos iespēju veidot krātuvi kā kvalitatīvu kultūrvides piedāvājumu.

Izstādēm, ekspozīcijām, izglītojošajam un pētnieciskajam darbam izmantoti 7285, digitālo attēlu izgatavošanai 978 muzeja priekšmeti.
Turpināts darbs pie krājuma digitalizācijas, pārskata periodā muzeja speciālisti sagatavojuši un ievadījuši informācijas datus par 2680 krājuma vienībām, kopumā Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā ievadīti 22600 (16,8%) krājuma priekšmeti. Pildot valstī noteikto prasību par krājuma priekšmetu novērtēšanu un tā ņemšanu grāmatvedības uzskaitē, 2018.gadā finansiāli novērtētas 3356 vienības par kopējo vērtību EUR 23079.11 pavisam novērtētas 32962 vienības par kopējo vērtību EUR 957586,61.

Pētnieciskais darbs
     Pārskata  gadā  muzeja speciālisti strādāja pie 31 pētnieciskā darba tēmas saistībā ar kultūru un izglītību, reliģiju, sociālo, pārvaldes un saimniecisko procesu vēsturi Madonas novadā.  Izpētes rezultātā dažādos izdevumos publicēti 4 zinātniskie un 63 populārzinātniskie raksti, nolasīti 2 referāti, sagatavots tematiskais struktūrplāns ekspozīcijai “Madonas novada vēsture 14. -21. gs.”, sagatavota 21 tematiskā  izstāde.
    Turpinot darbu pie Madonas novada ekspozīcijas, tās jau esošā virtuālā daļa  papildināta ar 15 personu darbības aprakstiem. 2018.gada 22.janvārī, piedaloties  Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atklāta  virtuālā ekspozīcija “100 Madonas novada personības”, kas iepazīstina ar ievērojamām Madonas novada personībām un viņu devumu.
     Ar VKKF finansējumu (EUR 8500) realizēts projekts  “Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcija “Madonas novada vēsture” otrā posma izveide. Par labāko mākslinieciskās koncepcijas projektu   konkursā tika atzīts mākslinieku Egila Medņa un Zandas Zībiņas izstrādātais piedāvājums. Saistībā ar Latvijas valsts un Latvijas armijas simtgadi tika sagatavota plaša izstāde par Neatkarības karu – “90 nedēļas līdz miera līgumam”. 1950.-1990.gadu jauniešu  attiecības ģimenē un skolā, sporta un atpūtas iespējas, protesta izpausmes, balsties uz Madonas puses tā laika jauniešu atmiņām tika aplūkotas izstādē “Vai viegli būt jaunam?” – PROTESTS. Izstāde īpaši piesaistīja ne vien mūsdienu jauniešus, bet arī vecākā gadagājuma ļaudis. Izstādes ietvaros tika piedāvāti dažādi tematiskie pasākumi kā filmas “Vai viegli būt jaunam?” seanss un tikšanās ar kinokritiķi A.Uzulnieci u.c.
KRĀJUMA APMEKLĒTĀJU STRUKTŪRA
KRĀJUMA APMEKLĒTĀJU STRUKTŪRA
KRĀJUMA APMEKLĒTĀJU PĒTNIECISKĀ DARBA TĒMAS
KRĀJUMA APMEKLĒTĀJU PĒTNIECISKĀ DARBA TĒMAS
Izglītojošais darbs

 

     2018.gadā muzejā apmeklētājiem tika piedāvāti 63 daudzveidīgi sarīkojumi,45 tematiskās un  mākslas izstādes.
    Pilsētas svētku ietvaros muzejā notika konference “Būt vai nebūt varonim”, ar sabiedrībā atzītu   lektoru dalību (V. Kairišs, H.Tumans, V.Rudzītis u.c.), vakarā svētku dalībnieki pulcējās uz klasiskās mūzikas koncertu, kurā piedalījās novadnieks, operdziedātājs J.Apeinis, franču operdziedātāja Perīna  Medifa un koncertmeistare A.Egliņa. Augustā muzejā notika starptautiska projekta seminārs “Izstāsti savu stāstu – kas unikāls Madonai – Tavai apkaimei, produktam vai servisam. Ieskats dizaina domāšanai” (Tell a Story – what is the Unique About Madona. Creating a Story of Your Place, Product and Service. Design Thinking), ko organizēja Northern Dimension Partnership of Culture (NDPC)  jeb Ziemeļu dimensijas kultūras partnerības centrs sadarbība ar Madonas novada pašvaldību un muzeju.  Latvijas vēstures pētīšana, izzināšana un mūsu mantojuma un tradīciju popularizēšana , turpinājās arī citos tematiskajos pasākumos: tikšanās ciklā senioriem “Dzīves un mākslas krāsās” izzinot amatniecību, Latvijas dabu un dabas materiālu izmantošanu ikdienā, klausoties novadnieku dzeju, iepazīstot Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvi Sarkaņos u.c. Lai izzinātu   savas pilsētas un apkārtnes vēsturi, jau otro gadu skolēnu pavasara brīvdienās notika pasākumu cikls “Izzini, izpēti, iepazīsti Madonu”. Noslēdzot  simtgades  gadu,  muzejā norisinājās  erudīcijas konkurss 9. – 12.klašu skolēniem, kurā piedalījās 5 komandas no vairākām pilsētas un novada skolām. Klāt esot žūrijai, skolēniem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par Madonas pilsētas, novada un Latvijas valsts vēsturi.
     Apmeklētāko pasākumu grupā minamas arī Muzeju nakts “Šūpulis Biržu kalnā” un “Šūpulis Sarkaņos” aktivitātes, dažādas  mākslas un tematiskās izstādes: Marka Rotko mākslas centra izstāde “Zelts”, Z.Šņores izstāde “Akvareļi”, mākslinieku novadnieku  I.Austriņas un D.Austriņas izstāde “ Gobelēns un mode”,  K.Rubenes, A.Rubenes-Zīderes, A.Celmiņas-Ķeirānes izstāde „ TUVPLĀNS”.

    Veiksmīga  sadarbība izveidojās ar Anikšču mākslas centru Lietuvā, izstāde „Eņģeļi”, Francijas institūtu Latvijā, izstāde „Bordo vīnkopības reģions”, kā ari ar Heršela grupu, kuri piedāvāja apskatei izstādi „CIANO pavasaris”. Mākslinieki M.Neikena  izstādē “Tur un tepat”, K.Brekte, M.Svilāns izstādē „HELIOUS”  iepazīstināja ar jaunākajām laikmetīgās mākslas tendencēm Latvijā. Dažādu paaudžu apmeklētājus piesaistīja privātkolekcionāra J.Bites izstāde “Rotaļlietu stāsts”.
    2018.gada 1.septembrī tika atvērts viens no LV 100 projektiem “Latvijas Skolas soma”, tā ietvaros muzeja izstādes un  nodarbības apmeklēja vairāk kā 200 skolēni, ne tikai no Madonas pilsētas un novada skolām, bet arī no attālākiem novadiem – Daugavpils, Rēzeknes, Vērgales u.c. Tas apliecina, ka apmeklētājs novērtē  muzeju kā mācīšanās vietu ar vēlmi līdzdarboties, uzzināt un redzēt. 
     Pārskata gada piedāvājums –  63 daudzveidīgi tematiskie  sarīkojumi,45 tematiskās un  mākslas izstādes muzejā un 8 ārpusmuzeja izstādes 17 vietās, 118 muzejpedagoģiskās nodarbības, 204 ekskursijas nodrošina sabiedrībai pietiekami daudzveidīgas iespējas iepazīties ar muzeju.
             Aktīva izstāžu darbība nodrošināja apmeklētājiem iespēju iepazīties ar 4 – 5 izstādēm mēnesī.
            2018.gadā muzejs bija atvērts apmeklētājiem 350 dienas, apmeklējumu skaits - 24582.   
    Muzeja speciālisti nodrošina sabiedrībai savlaicīgu un pieejamu informāciju par pakalpojumiem presē, mājas lapās www.madonasmuzejs.lv, www.madona.lv, www.muzeji.lv u.c., sižeti TV un Latvijas radio. Muzejs uzsācis aktīvu komunikācijai ar sabiedrību, izveidojot un uzturot lappuses sociālajos medijos twitter.com, facebook.com.   
     Papildus finansējuma piesaistei sagatavoti 5 projekti dažādām VKKF programmām un mērķprogrammām, atbalstīti 4 projekti par kopējo summu EUR 11284.
     Muzeja infrastruktūras uzlabošanā veikti remontdarbi aptieku un medicīnas priekšmetu un (EUR 5649,73), vilnas un linu apstrādes (EUR 12074) krātuvēm Sarkaņos, pie muzeja ieejas laukuma  izstāžu zālēs nomainītas betona plāksnes un  ieklāts bruģakmens(EUR 2723,21), iegādātas un uzstādītās žalūzijas mākslas  krātuves  telpās (EUR 672) ēkā Sarkaņos, iegādāti skapis grafikas darbu kolekcijas glabāšanai (EUR542,52), iekārtota atpūtas vieta  ar galdu un diviem soliem, smilšu kasti izstāžu zāļu pagalmā (EUR 454, 65) u.c. darbi.
    Madonas muzeja darbība pārskata periodā tika vērsta uz novada teritorijā esošā materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apzināšanu, izpēti, saglabāšanu un popularizāciju, kā arī sabiedrības izglītošanu un izpratnes veidošanu par mūsu kultūras mantojuma nozīmību. 2018.gada muzeja darbības pārskats pieejams portālā www.kulturaskarte.lv. 

 10.05.2019.                 Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore            L.Zepa