Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Pirms 35 gadiem represētie pirmo reizi pulcējās muzejā

Datums: 11.06.2024 08:30
12 skatījumi
MADONAS MUZEJAM 80. Jubilejas gadā ieskatāmies muzeja vēsturē. Šoreiz – laikā pirms 35 gadiem, kad represētie pirmo reizi pulcējās Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā.
    Laiks pirms 35 gadiem iezīmējās ar būtiskiem pavērsiena punktiem ceļā uz Latvijas valsts atjaunošanu. Jau  1988.gada 2.novembrī tika pieņemts Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums Nr.350 «Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā» un tika atcelts 1949.gada 17.marta lēmums “Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvijas PSR”  un 24.marta lēmums par izsūtāmo mantas konfiskācijas kārtību. Visu pilsoņu izsūtīšana saskaņā ar šiem lēmumiem tika atzīta par nepamatotu un šie pilsoņi – reabilitēti.
    Muzejā aizsākās plašāka izsūtīto apzināšana, atmiņu dokumentēšana un materiālu vākšana par šo tēmu. Jau 1989.gada 11.februārī notika represēto pirmā tikšanās Madonas kultūras namā, ko organizē LTF Madonas rajona nodaļa, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs un kultūras nams. Pasākumā dziedāja koris “Skaņupe” Haralda Medņa vadībā. Kultūras namā bija pulcējušies ap 500 represēto un viņu tuvinieku. Tās bija aizkustinošas tikšanās un tika saņemta noderīga informācija. Pasākumā iegūtas aptaujas anketas bija nozīmīgas turpmākā muzeja darbā, apzinot represētos.
    Pēc aktīvas materiālu vākšanas to jau bija pietiekoši, lai 1989.gada 11.jūnijā - Madonas muzeja svētdienā - represētos  pirmo reizi pulcinātu muzejā, iepazīstinot ar viņiem veltītu izstādi (autore Brigita Balode), kam nosaukumā rindas no Veltas Tomas dzejoļa “Dzimtene”: “Tu viena man līdzi nāc, mana dzimtene…”. Izstādē par 1941. un 1949.gada represijām varēja gan skatīt materiālus, gan uzzināt, par cik represētajiem ir iegūtas ziņas, kādi materiāli nodoti muzejam vai deponēti izstādei.
    Liela daļa no izstādē parādītā bija fotogrāfijas, bet tika eksponēti arī dokumenti (izziņas, apliecības, atestāti), saimniecības lietas (trauki, vārāmais pods, vāceles), apģērbs un apavi (vatētās bikses un jaka, velteņi), kā arī, piemēram, Hertas Kļaviņas līdzi paņemtais tautas tērps. Izstādi papildināja arī segas, galdauti, lakati, un protams, atmiņu pieraksti. Muzeja svētdienā pulcējas 95 dalībnieki, atmiņās dalījās represētās Erna Ramane un Aldona Medne. Skanēja tautas dziesmas koklētājas Maijas Cālītes izpildījumā, un Marta Bārbale lasīja dzeju.
    No E.Ramanes atmiņām: “Uztrūkos naktī no daudzu smagu kāju dipoņas. Tā stunda bija situsi. Tūlīt sekoja stipri sitieni pa ārdurvīm. (..) Mani izstūma pa durvīm. Pagalma vidū apstājos, atskatījos: vecāmāte mazdēlu bija uzcēlusi uz palodzes, viņš abām rociņām bungoja pa loga rūtīm un sauca: mamma, mamma, mamma…”

​Laimdota IVANOVA vēsturniece
Represēto tikšanās Madonas muzejā. 1.rindā 5. no labās – muzeja direktore Elza Rudenāja. 1989.gada 11.jūnijs. M.Meiera foto. Madonas muzeja krājums. MNMFn 507:4
Logo autore - Vita MĀLNIECE