Latvijas Sarkanajam Krustam – 105

    ​Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja Latvijas Sarkano Krustu /LSK/ atzina 1923.gada 10.janvārī, bet statūti pieņemti 1938.gada 30.augustā.
    LSK ietilpst Starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībā, kas ir humānās palīdzības aģentūra ar filiālēm gandrīz visās pasaules valstīs. Tās pirmsākumi meklējami 1863.gadā, kad ar mērķi sniegt pirmo palīdzību upuriem kaujas laukā, vēlāk kopumā palīdzēt, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas tika dibināta Starptautiskā Ievainoto Palīdzības komiteja (Starptautiskā komiteja palīdzības sniegšanai ievainotajiem; viens no dibināšanas iniciatoriem un vadītājiem bija šveiciešu ārsts Anrī Dināns), mūsdienās zināma kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
    Latvijas Sarkanā Krusta pirmais vadītājs bija ārsts – ķirurgs Jānis Jankovskis. LSK sākotnējais mērķis bija palīdzības sniegšana karā ievainotajiem, bēgļiem, invalīdiem, bāreņiem, šobrīd tā pamatprincipi ir darboties kā valsts palīgam, uzlabojot mazaizsargāto cilvēku dzīves apstākļus, sniedzot palīdzību tiem, kam tā vajadzīga visvairāk, bez jebkādas diskriminācijas.
    1930.-40.gados Latvijas Sarkanā Krusta kustība tika pilnveidota un nostiprināta, uzsākot arī plašu zobārstniecības darba organizēšanu. Šajos gados LSK nopirka, uzcēla vai pārbūvēja slimnīcas un sanatorijas, izveidojot plašu veselības punktu tīklu.
    Sarkanais Krusts kļuva par vienu no atzītākajām organizācijām valstī, ļoti populāra kļuva LSK organizētā loterija, valsts spēļu kāršu monopols, līdzekļus SK darbībai papildus valsts atbalstam palīdzēja nodrošināt arī piemaksas dzelzceļa biļetēm un ziedojumi. Veidojās plaša sadarbība ar ārvalstu nacionālajām Sarkanā Krusta organizācijām.
    1940.gadā Latvijas Sarkanais Krusts tika iekļauts PSRS Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību savienībā. Vācu okupācijas laikā Sarkanais Krusts iekļāvās organizāciju apvienības “Tautas palīdzība” sastāvā, tā nodrošinot darbības turpināšanos.
    Pēc Otrā Pasaules kara SK galvenie darbības virzieni bija tā popularizēšana, jaunu biedru iesaistīšana, pirmās palīdzības iemaņu apmācība gan skolās, gan darba vietās, regulāras šo zināšanu pārbaudes sanitāro posteņu un sanitāro kopu sacensībās (šo vienību uzdevums bija būt gataviem reaģēt dažādās ārkārtas situācijās). SK organizēja medicīnas māsu kursus un apmācības darbam slimnīcās, pansionātos, bērnu iestādēs.
    Plaši tika izvērsta bezatlīdzības donoru kustība, kas īpaši populāra kļuva 1970.-80.gados. Tika propagandēts veselīgs dzīvesveids, cīnoties pret alkoholismu, smēķēšanu, dažādām infekciju slimībām, tāpat veltot uzmanību vecu, vientuļu cilvēku, invalīdu aprūpei – izveidojās žēlsirdīgo māsu tīkls, kas vecos cilvēkus aprūpēja to mājās.
    1991.gadā tika atjaunota biedrības darbība starptautiskā apritē, atzīstot to par 1918.gadā dibinātās LSK biedrības saistību un tiesību pārmantotāju, tika atgūti arī atsavinātie īpašumi.
    Šogad savu simtgadi atzīmē arī LSK struktūrvienība Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne jeb Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts. Sākotnēji jauniešus Sarkanā Krusta kustībā Pirmā pasaules kara laikā sāka iesaistīt ASV, bet no 1920.gada – arī Eiropas valstīs (Anglijā, Vācijā, Itālijā, Zviedrijā utt.).
    Latvijā doma par jauniešu iesaistīšanu Sarkanā Krusta darbībā J.Jankovskim radās 1922.gadā pēc dalības Starptautiskā Sarkanā Krusta Līgas konferencē Ženēvā, kur šāds jautājums tika ierosināts, lai audzinātu jaunatnei mīlestību un pienākuma apziņu. Jau 1923.gada 1.oktobrī tika apstiprināti Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta statūti, bet 24.oktobrī notika pirmā oficiālā sanākšana ar Izglītības ministrijas, skolotāju, jaunatnes, filantropisku un citas ieinteresēto organizāciju pārstāvju piedalīšanos.
    Madonas pusē:
    Pirmā pasaules kara laikā Biržu iecirkņa miertiesneša un izglītības darbinieka (arī viena no Biržu meiteņu proģimnāzijas dibinātājiem) Sergeja Kuka ierosmē Lazdonas muižā bija nodibināta Sarkanā Krusta Madonas nodaļas slimnīca ievainoto kareivju ārstēšanai.
    Savukārt Madonā Latvijas Sarkanā Krusta nodaļa tika dibināta 1929.gada 19.novembrī, kad pēc apriņķa ārsta Kēses ierosinājuma apriņķa valdē sapulcējās apriņķa, pilsētas un Madonas tuvāko pagastu pašvaldību pārstāvji, lēmuma apstiprināšanai izveidojot rīcības komiteju ar apriņķa priekšnieku Prauliņu, apriņķa valdes priekšsēdētāju Mūrnieku, pilsētas galvu Saulīti, viņa biedri Pētersonu, apriņķa ārstu Kēsi un Sarkaņu pagasta valdes priekšsēdētāju Lūsi sastāvā.
    Sapulcē vienlaikus tika lemts par Madonas slimnīcas atvēršanu, ko ierosināja Sarkaņu pagasta valdes priekšsēdētājs Lūsis un atbalstīja arī Lazdonas un Kusas pagastu pašvaldību pārstāvji. Nolemts visā drīzumā Madonā organizēt slimnīcu, sākumā ar desmit gultām. Kā zināms, slimnīcu Blaumaņa ielā 18 atvēra 1931.gada 15.martā.
    Interesanti, ka Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš Madonas vidusskolā dibināts jau pirms Madonas SK nodaļas atvēršanas – 1929.gada 28.aprīlī, ar oficiālo atklāšanu 12.maijā, piedaloties Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta Centrālās valdes lektoram Šmita kungam, kurš noturēja priekšlasījumu “Sarkanais Krusts un audzināšana”.
    Daudzās Latvijas pilsētās viens pēc otra atvērās veselības kopšanas punkti, un Madonas apkārtnes iedzīvotāji vairākkārt bija griezušies pie Madonas bērnu draugu biedrības un Madonas pilsētas pašvaldības, ka šāda punkta izveide arī Madonai būtu ļoti nepieciešama, tā būtu it īpaši liela vērtība mazturīgiem iedzīvotājiem. Kāds pilsonis avīzē publicējis lūgumu: “Kam vairāk rūp tautas veselība un stiprums, lai papūlās dabūt arī Madonā “Jaunatnes Sarkanā Krusta” veselības kopšanas punktu.”
    Un tā 1935.gada 8.decembrī Madonā, sadarbojoties Latvijas Sarkanajam Krustam un pilsētas pašvaldībai, tika atklāts Madonas Bērnu veselības kopšanas punkts. Dibināšanas sapulce notika 21.oktobrī, valdē tika ievēlēti Madonas pilsētas galva M.Steinbergs (priekš.), Madonas ģimnāzijas direktors A.Aizpurītis (sekretārs), provizors P.Dolmanis, Latvijas Bankas Madonas nodaļas vadītājs P.Apsītis, Ozols kundze un Madonas pamatskolas priekšnieks J.Poruks. Revīzijas komisijā bija A.Lazdiņš, O.Krafts un A.Burģis.
    Madonas pilsētas pašvaldība piešķīra punktam telpas Gaujas ielā 1 (Žuniņa mājā) un apņēmās nodrošināt apkurināšanu un apgaismošanu, uzturēšanā solījās piedalīties arī Kusas pagasta pašvaldība. Punktu iesvētīja Lazdonas ev.-lut. un pareizticīgo draudžu mācītāji, svinībās piedalījās Sociālās apgādības departamenta direktors Sīlis un LSK ģenerālsekretārs Akmens, kurš turklāt nolasīja arī referātu par Bērnu veselības kopšanas punktu nozīmi.
     Madonas pilsētas valde punkta ierīkošanai pieņēmusi papildu budžetu Ls 1250 apmērā, bet Tautas Labklājības ministrija piešķīrusi pārējo mēbeļu iegādei un citiem izdevumiem nepieciešamo summu. Par punkta vadītāju pieņemts Dr. K.Ardavs.
    1937.gadā Madonas apriņķī bija ierīkoti jau 5 Latvijas Sarkanā Krusta veselības kopšanas punkti – Madonā, Cesvainē, Gulbenē, Vestienā un Lubānā. Tajos visos, izņemot Madonas punktu, darbojās kalna saule un zobārstniecības kabineti. Šī paša gada sākumā LSK Madonas nodaļas priekšnieks notārs Herberts Dance avīzei rakstīja, ka Latvijas Sarkanā Krusta Madonas nodaļas bērnu veselības kopšanas punkts jau paspējis izveidoties par centru, kas apkalpo ne tikai Madonas pilsētas, bet arī plašākas apkārtnes bērnus. Turklāt ar jauno gadu tajā sāks darboties zobārstniecības kabinets un bērni varēs baudīt kalna sauli.
    1920.-1930.gados Madonas apkārtnē darbojās daudz un dažādas jaunatnes organizācijas, lielākoties centrālo organizāciju vietējās nodaļas vai pulciņi. Katra organizācija informācijas nodošanai un propagandai ar lielākiem vai mazākiem panākumiem izdeva savu avīzi, kas organizācijas biedriem bija jāabonē.  Atsevišķus organizāciju pasākumus finansiāli atbalstīja valsts. To mērķis bija veicināt jauniešos patriotismu, izpratni par latviešu kultūru un par praktiskiem darbiem, par godu un cieņu pret apkārtējiem un savu zemi. Padomju laikos skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudīšanai rajona un republikas mērogā ik gadu tika rīkotas sanitāro posteņu un sanitāro kopu skates (sacensības).
    Šobrīd Sarkanā Krusta Madonas nodaļas palīdzības veidi vairāk ir sociāla rakstura – veselības istabas pakalpojumi: asinsspiediena mērīšana, cukura un holesterīna līmeņa asinīs noteikšana, slimību profilakses un veselīga dzīvesveida jautājumu konsultēšana; humānās palīdzības sadale trūcīgajiem, maznodrošinātajiem (pārtikas un higiēnas pakas, pakas zīdaiņiem un bērniem, skolēniem); palīdzība sociāli mazaizsargātajām personām; bezatlīdzības asins donoru piesaiste; pirmās palīdzības apmācības autovadītājiem, ieroču nesātājiem, medniekiem, skolēniem, strādājošiem speciālistiem, un citi. Tāpat tiek plānoti dažādi sociāli projekti, piesaistot ES finansējumu dažādu pakalpojumu izveidei.
    Katru gadu 8.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness organizācijas diena (šajā datumā 1828.gadā dzimis Anrī Dināns).​​​