Latvijas diplomātam, novadniekam Emilam Viktoram Vīgrabam 135

    1912.gadā absolvēja Pēterburgas universitātes tieslietu fakultāti. Dažus gadus studēja arī Leipcigas un Freiburgas universitātēs.
    Pirmā pasaules kara laikā E.Vīgrabs dienēja Krievijas armijā, vēlāk militārais dienests turpinājās arī Latvijas armijā robežsargu divīzijā, kur viņš atgriezās 1920.gada maijā. Atvaļināts virsleitnanta pakāpē 1921.gada rudenī. Pēc armijas iestājās Ārlietu ministrijas dienestā. Viņu iecēla par resora politiski ekonomiskā departamenta austrumu nodaļas II šķiras sekretāru (sākumā par vietas izpildītāju). Pēc dažiem mēnešiem E.Vīgrabu paaugstināja jau par I šķiras sekretāru. Bijis sūtniecības sekretārs Kauņā 1922.gadā, Berlīnē 1923.gadā un Maskavā no 1925.gada. 1928.gadā E.Vīgrabs iecelts par Latvijas sūtniecības pirmo sekretāru Parīzē.
    No 1933. līdz 1938.gadam darbojās Ārlietu ministrijā kā Baltijas valstu nodaļas vadītājs. Pēc piecu gadu darbošanās Baltijas valstu nodaļas galvgalī Ministru kabinets 1938.gadā viņu iecēla konsula amatā Karaļaučos (Kēnigsberga, tag. Kaļiņingrada) Vācijā. Pēc Latvijas okupācijas nodevis darba lietas Padomju Savienības konsulātam. 1940.gadā atgriezās Rīgā un 1944.gadā devās trimdā. 1945.gadā pārcēlās uz Franciju, kur sākumā dzīvoja Parīzē un vairākus gadus bija Latviešu apvienības Francijā priekšsēdētājs.
     1951.gadā E.Vīgrabs devās uz Jēras pilsētu Francijas dienvidos Francijā un apmetās atpūtas namā Beau Sejour, kur arī nodzīvoja sava mūža pēdējos 14 gadus.
    Emils Viktors Vīgrabs mira 1965.gada 29.jūnijā Jērā, apglabāts vietējā kapsētā 30.jūnijā. Bijis apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un ar vairākiem ārvalstu apbalvojumiem. 

Foto – Emils Viktors Vīgrabs. Fotogrāfija no pases. 20.gs. 30.gadu otrā puse.
LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1667. l., 4. lp
https://www.flickr.com/photos/latvianmfa/34898982965/in/photostream/