Atklāti pieminam jau 35 gadus

    To skaitā 550 cilvēki no Madonas apriņķa pilsētām un pagastiem.
    Pastāv uzskats, ka notikumi pirms 35 gadiem 1987.gada 14.jūnijā kļuva par vienu no galvenajiem III Atmodas ierosinātājiem. Ignorējot padomju varas aizliegumus, Rīgas centrā sapulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, pirmo reizi padomju okupācijas gados pieminot 1941.gadā deportētos Latvijas iedzīvotājus. Pasākumu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa organizēja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki-86”.
    Iepriekš Latvijā izsūtīšanas tika pieminētas tikai vācu okupācijas laikā, kad 14.jūnijs bija pasludināts par sēru dienu, un to atzīmēja ar piemiņas brīžiem skolās, darbavietās vai baznīcās, atbilstoši tā brīža varai noklusējot faktu par izsūtītajiem ebreju tautības pārstāvjiem. Līdz ar padomju okupācijas atgriešanos 14.jūnija deportāciju tēma palika vienīgi iedzīvotāju atmiņā.
    Publiska izsūtīto pieminēšana 1987.gada 14.jūnijā izraisīja plašu sabiedrības uzmanību. Tās dienas notikumi Rīgā vairākkārt tika pieminēti presē, kur tie lielākoties atspoguļoti kā rietumu specdienestu inscenējums vai centieni attaisnot izsūtīšanu nepieciešamību, argumentējot to ar pretpadomju elementu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanu.
    Ievērojamākās pārmaiņas deportāciju jautājumā un izsūtīto iedzīvotāju reabilitācijā notika 1988.gadā, kad sabiedrības spiediena rezultātā sākās deportēto personu lietu pārskatīšana individuālā kārtībā. 1988.gada 16.aprīlī LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par komisijas izveidošanu no Latvijas nelikumīgi izsūtīto cilvēku iesniegumu izskatīšanai. 1988.gada 14.jūnijā notika arī pirmais atļautais masu pasākums deportēto piemiņai - mītiņš pie Kongresu nama un gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem. Gājiena laikā pirmo reizi padomju okupācijas gados tika izmantos sarkanbaltsarkanais karogs.
    Ar LPSR Augstākās Padomes Prezidija 1989. gada 8. jūnija dekrētu 14. jūnijs beidzot tika noteikts par staļinisko represiju upuru piemiņas dienu, bet likums “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” tika pieņemts 1990.gada 3.augustā.
    1989.gada jūnijā, Madonas muzejā tika atklāta pirmā izstāde par deportācijās cietušajiem iedzīvotājiem – “Tu viena man līdzi nāc, mana Dzimtene”. Atgādinājumam par baiso notikumu, mūsu pilsētas vecās dzelzceļa stacijas vietā, 1991.gada 14. jūnijā notika piemiņas vietas atklāšana un “Šķeltā akmens” iesvētīšana (vieta rekonstruēta 2009.gadā). Kopš tā laika ik gadu šajā vietā pieminam represētos. Madonas laikrakstā “Stars” 1991.gada jūnijā tika publicēts arī pirmais atmiņu stāstījums, ar ko dalījās Bērzaunes pagastā dzimušais Vilis Cīrulis, kas izsūtīts no “Āriņu” mājām uz Krasnojarskas apgabalu, kura rajonos nonāca lielāka daļa no apriņķa aizvestajiem iedzīvotājiem.