Andrejam Bumbēram 135

    A.Bumbērs dzimis 1887.gada 13.janvārī Ērgļu pagasta “Lejas Bražos”, ģimenē bijis jaunākais no trim dēliem. Skolas gaitas uzsāka Ērgļu pagastskolā. 13 gadu vecumā, kad zaudēja abus vecākus, audzis pie mātes brāļa un pārgāja mācījies uz Vietalvas ministrijas skolu. Pēc tās beigšanas iestājās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, kur labo sekmju dēļ saņēma stipendiju. Pēc semināra beigšanas 1908.gadā sāka strādāt Vietalvas skolā par skolotāju, kur nostrādāja piecus gadus.
    1913.gadā A. Bumbērs iestājās Maskavas Universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Studiju laiks sakrita ar Pirmā pasaules kara gadiem, kuru laikā papildus studijām viņš tika norīkots darbam munīcijas fabrikā. Brīvajā laikā darbojies latviešu studentu biedrībā “Austrums”. Vēlēdamies pēc studijām kļūt par skolotāju, apguva loģikas un psiholoģijas kursu un pedagoģijas zinības. Maskavā sāka darbu pie savām vēlākajām fizikas mācību grāmatām, kas tolaik bija grūts un atbildīgs darbs, jo zinātniskā terminoloģijas latviešu valodā vēl neeksistēja.
    1918.gadā pēc universitātes absolvēšanas atgriezās dzimtajā pusē un sāka strādāt Madonas vidusskolā par matemātikas skolotāju. Šajā amatā nostrādāja vienu gadu. 1919.gada vasarā Rīgas pilsētas valdes izglītības nodaļa sāka organizēt latviešu ģimnāzijas un A.Bumbērs pārcēlās uz Rīgu - kļuva par fizikas skolotāju Rīgas I ģimnāzijā. Darbojās arī Latvijas matemātisko zinātņu biedrībā. 1922.gadā tika izdotas pirmās viņa sastādītas fizikas mācību grāmatas. No 1920.-1925.gadam A.Bumbērs izpildīja arī Latvijas Universitātes fizikas asistenta pienākumus matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un sākot ar 1924.gadu bija fizikas metodikas lektors.
    1930.gadā ar sievu Elzu un bērniem pārcēlās dzīvot uz māju Mežaparkā, kur A.Bumbērs varēja pievērsties savam otram vaļaspriekam - dārzkopībai. Vasaras bieži pavadīja Vecāķos. Ģimenē auga pieci dēli – Pēteris (vēlākais Austrālijas izlases basketbolists 1956.gada olimpiskajās spēlēs Melburnā), Andrejs, Juris, Jānis un Kārlis.
    Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā lektora darbu nācās pārtraukt, jo fizikas metodika tika atzīta par nevajadzīgu. 1941.gada jūnijā A.Bumbēru nosūtīja uz Maskavu, iegādāties fizikas kabineta instrumentus, tur viņu pārsteidza karš. Veiksmīgā kārtā viņam izdevās tikt atpakaļ uz Latviju, vācu armijas daļas sastopot pie Pleskavas. Nonākot atpakaļ Rīgā, A.Bumbērs turpināja strādāt par skolotāju līdz 1944.gadam, kad devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 5 gadus pavadīja dažādās bēgļu nometnēs, galvenokārt Bavārijā. Reizēm strādāja kā skolotājs vietējās skolās. Divi no dēliem palika Latvijā - Andrejs kļuva par skolotāju, Juris strādāja kolhozā. 1950.gadā abi vecākie dēli emigrēja uz Austrāliju, pēc neilga laika viņiem sekoja arī vecāki ar jaunāko dēlu. Ģimene apmetās Melburnā, kur A.Bumbērs pavadīja pēdējos deviņus dzīves gadus, tos veltot rūpēm par savu piemājas dārzu.