Tamborēšana un izstāde “BALTO MEŽĢĪŅU MAĢIJA”

    Redzot lietišķās  mākslas attīstību Latvijā un pasaulē, nākas secināt, ka tamborētāju paliek arvien mazāk. Atbalstot meistarus, kas nodarbojas ar tamborēšanu, radās ideja čempionāta laikā organizēt izstādi “Balto mežģīņu maģija”, kurā vienkopus var apskatīt meistaru darbus.
Tulkojumā no angļu valodas tamborēšana ir tekstilmateriālu radīšanas process, izmantojot tamboradatu, lai savienotu dzijas cilpas, diegu vai citu materiālu pavedienus. Nosaukums ir atvasināts no franču vārda croc, kas nozīmē "āķis".
    Tamborēšana ir sena un daudzveidīga rokdarbu tehnika, kas ir ne tikai praktiska, bet arī mākslinieciska izpausme. Tā ir nodarbe, kurā ar tamboradatu un dziju veido dažādus priekšmetus, sākot no apģērba un aksesuāriem, līdz pat mājas dekorācijām un mākslas darbiem. Lai gan tamborēšana bieži tiek asociēta ar vecāku paaudžu nodarbi, tā mūsdienās atguvusi popularitāti arī jauniešu vidū, kļūstot par modes tendenci un pašizpausmes veidu. Tomēr tā prasa pacietību un sava veida pirkstu veiklumu, kas mūsdienu steidzīgajā laikmetā ir retums.
    Vēsturē tamborēšana ir pazīstama kopš seniem laikiem, taču tā ieguva lielu popularitāti 19.gadsimtā Eiropā. Šajā laikā tamborēšana bija ne tikai hobijs, bet arī nepieciešamība, jo daudzas ģimenes pašas izgatavoja apģērbus un mājas tekstilizstrādājumus. Tas bija laikmets, kad roku darbs tika augstu vērtēts un bija būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa.
    Tamborēšanas tehnika un process prasa precizitāti un pacietību. Sākotnēji var šķist, ka tas ir sarežģīti, taču ar laiku un praksi process kļūst vienkāršāks un pat meditatīvs. Ir dažādi tamborēšanas paņēmieni, piemēram, vienkāršie stabiņi, divkāršie stabiņi, cilpiņas, un katrs no tiem piedāvā dažādas iespējas un rezultātus. Tamborēšana sākas ar pamata cilpu veidošanu, kam seko stabiņu veidošana, veidojot izstrādājumu. Ar dažādām dzijām un tamboradatām var radīt unikālas tekstūras un rakstus.
    Mūsdienās tamborēšana piedzīvo  lēnu renesansi. Tas ir ne tikai veids, kā radīt skaistus un praktiskus priekšmetus, bet arī pašizpausmes un relaksācijas veids. Daudzi cilvēki izmanto tamborēšanu kā veidu, lai atpūstos no ikdienas stresa, jo tamborēšanas ritmiskās kustības un radošais process var palīdzēt nomierināt prātu. Turklāt tamborēšana ir kļuvusi par sociālu aktivitāti, apvienojot cilvēkus ar līdzīgām interesēm, radot kopienas un veicinot savstarpēju atbalstu.
    Ekoloģiskā un ekonomiskā ietekmē tā var būt arī videi draudzīga nodarbe. Izmantojot dabiskās vai otrreiz pārstrādātās dzijas, var samazināt vides piesārņojumu un atkritumu daudzumu. Paštaisītu apģērbu un aksesuāru izgatavošana palīdz samazināt atkarību no masveida ražošanas, kas bieži vien ir saistīta ar lielu resursu patēriņu un piesārņojumu. Tāpat tamborēšana var būt ekonomisks risinājums, jo pašu rokām darinātas lietas bieži vien ir lētākas un ilgmūžīgākas nekā veikalā nopērkamie priekšmeti.

    Aicinām aplūkot tamborētāju veiklību un iemaņas izstādē no 10.augusta līdz pat 6.oktobrim. Izstāde izvietota muzeja Izstāžu zāļu foajē. Izstādes atvēršana 10.augustā plkst.12.00.