“Iedzēnu” selekcionāram Robertam Āboliņam 115

    ​Savai dzīves lielākajai sirdslietai – dārzniecībai, R.Āboliņš pievērsies, iestājoties Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Pēc tās absolvēšanas 1930.gadā, palika strādāt turpat skolas dārzniecībā, kur sāka novērot no tālienes atvestos augļu kokus. Skolas dārzniecībā strādāja arī Aleksandrs Maizītis no “Iedzēniem”, abus vienoja kopīgs mērķis - izveidot savu dārzniecību, radīt jaunas augļu koku šķirnes, pētīt to ziemcietību un atlasīt piemērotākās mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Lai īstenotu šo ideju, pēc sešu gadu darba Malnavā, 1937.gadā pārcēlās uz “Iedzēniem”, pirmo stādāmo materiālu paņemot līdzi no skolas dārzniecības.  
     Iesākto pārtrauca Otrais pasaules karš, kā rezultātā darbs tika apturēts un 1944.gadā dārznieki devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. “Iedzēnos” R.Āboliņš atgriezās īsi pēc kara, lai kopā ar A.Maizīti atsāktu iecerētos darbus un no jauna izveidotu augļu dārzu. 1945.gadā  “Iedzēni” tika pievienoti Madonas rūpkombinātam un kļuva par rūpkombināta dārzniecību (vēlākās reformās tos pievienoja padomju saimniecībām “Cesvaine un “Gaiziņš”). Māju īpašnieks A. Maizītis nedrīkstēja vadīt dārzniecību, līdz ar to par tās vadītāju tika pieņemts Roberts Āboliņš.
    Jaunai augļu koku šķirņu selekcionēšanai dārznieki pievērsās 1950.gados, krustojot ābeles, bumbieres un saldos ķiršus, labākos hibrīdus apzīmējot ar savu uzvārdu pirmajiem burtiem - AM. Kā oficiāls selekcijas punkts “Iedzēni” darbojās kopš 1965.gada, arī tā vadība tika uzticēta R.Āboliņam. Dārznieka ikdiena sākās no 8.00 rītā un turpinājās līdz 22.30 vakarā. Paveiktais darbs nepalika nepamanīts un 1960.gados selekcionāram piešķīra Latvijas PSR nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka nosaukumu.
    Paralēli darbam ar augļu kokiem, R. Āboliņš pievērsās arī rožu selekcijai. Par sasniegumiem joprojām liecina dārzos sastopamā, 1965.gadā “Iedzēnos” radītā izcilā parka rožu šķirne “Lidija Freimane”, kam dots nosaukums par godu tautā iemīļotai aktrisei.
    “Iedzēnu” dārzniecības vadītāja amatā R.Āboliņš nostrādāja līdz aiziešanai pensijā 1987.gada 1.februārī, reizē ar to iezīmējot arī pārmaiņu laika sākumu “Iedzēnos”. Pensijas gadus, līdz mūža beigām 1995.gadā, pavadīja turpat “Iedzēnos”, laboratorijas ēkā ierīkotā dzīvoklī, nonākot jaunākā kolēģa Rūdolfa Dumbrava apgādībā veselības problēmu dēļ.
    Savu vārdu selekcijā R.Āboliņam ir izdevies atstāt pavisam tieši - par godu viņa 70 gadu jubilejai, vienai no “Iedzēnos” izaudzētajām ābolu šķirnēm dots nosaukums “Rāja” jeb Roberta Āboliņa jubilejas ābele. Izcilā selekcionāra simtgadē, 2006.gadā, Latvijas Valsts augļkopības institūtā reģistrēta R.Dumbrava radīta vasaras ābolu šķirne “Roberts”.​
​Ziņas attēls: No labās: Roberts Āboliņš un Aleksandrs Maizītis uz terases “Iedzēnos”. 1980.gadi MNM32872:4​