Virtuāla izstāde, ieskandinot Lieldienas

    Tuvojas Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās svētki, gaismas uzvara pār tumsu. Lieldienas tiek svinētas arī kā  vienas no četrām latviešu gadskārtām, kad tiek ievērotas tradīcijas  –  cilvēki ar savām ģimenēm dodas uz baznīcu, mājās krāso olas un rīko olu kaujas, šūpojas, dārzā meklē Lieldienu garauša paslēptās olas un sūta apsveikuma kartītes ar laba vēlējumiem. Saistībā ar šo skaisto notikumu, piedāvājam aplūkot krāsainas un sirsnīgas pastkartes/apsveikuma kartītes no Madonas muzeja krājuma. Lai aplūkotu virtuālo izstādi, aicinām izmantot Nacionālo Muzeju krājuma kopkataloga saiti:
http://www.nmkk.lv/Exhibitions/ExhibitionForm.aspx?id=529
    Gaidot Lieldienas, ielūkojamies mūsu novadnieces Ilzes Miezones pierakstītajos Lieldienu ticējumos un ieražās:

Ceturtās (Zaļā ceturtdiena) rītā jāiet mazgāties pie tekoša strauta (kas tek pret sauli), tad acis veselas, modras un sārti vaigi.

Lieldienās jāšūpojas, lai odi neēd. Puiši šūpojuši meitas. Kura devusi skaistāku olu, to augstāk. Ja olu nedevusi, to gaisā kratījuši.

Lieldienu galdā jāliek olas. Krāsojuši, skudru pūlī ieliekot, ar pirts slotu lapām, sīpolu mizām, rudzu zāli, piesienot putraimus, lapiņas, skujiņas un tad vārījuši sīpolu mizās.

Olu krāsojamais ūdens jālej pajumtē, lai vistas neiet tālu diet.

Olu nevar ar maizi ēst, tad vistas kašņā labību.

Olai divas dabas kā Dieva dēlam – cilvēks un Dievs.

Pirmās Lieldienas stipri svētījuši – nekur ciemā negājuši.

Kad ap Lieldienām sniegs, tad Ziemassvētki – kaili. 

Lai priecīgas Lieldienas!