Tautsaimnieks, valsts un sabiedriskais darbinieks - Arnolds Zaļais

    Šos vārdus A.Zaļais, kuram 22.februārī apritētu 120, licis par vadmotīvu savām trim autobiogrāfiskajām grāmatām “Mana mūža atmiņas”, kas uzskatāmas par literāri un kultūrvēsturiski nozīmīgu darbu, jo tajās, atskatoties uz savu gandrīz simts gadus garo mūžu, A.Zaļais atspoguļojis arī latviešu tautas likteņgaitas teju visa visa 20.gadsimta garumā.
    Arnolds Zaļais dzimis 1903.gada 22.februārī (pēc vecā stila – 9.februārī) Cesvaines puses Grašu muižā, kur viņa tēvs Jēkabs Zaļais bija barona Kālena dārznieks.  Arī Arnolda tēvs un māte Marija dzimuši Grašos un turpat Cesvaines baznīcā arī laulājušies. Pats barons Kālens bijis A.Zaļā krusttēvs.
    Pēc 1905.gada veselības dēļ Arnolda tēvs nav varējis turpināt darbu Grašu muižā, tāpēc ģimene pārcēlusies uz Talsu novada Pastendi, kur tēvs sācis strādāt muižā par dārznieku pie barona Hāna. Te pagāja Arnolda Zaļā bērnības un pirmie skolas gadi.
    Arnolda tēvs vienmēr ļoti rūpējās, lai dēls iegūtu labu izglītību, tāpēc jau pirmā skola bija Cirķeļa tirdzniecības skola Talsos, kuras gada maksa bija 75 zelta rubļi gadā (salīdzinājumam – tēva dārznieka samaksa toreiz bija ap 160 rubļi gadā), toties varēja apgūt vairākas svešvalodas.
    Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās trimdā uz Krimu Ukrainā. Lai gan dzīves apstākļi bija smagi – bez pastāvīgas dzīvesvietas, pusbads, tomēr to atsvēra Krimas pussalas skaistie dabas skati, un Arnolds paralēli mācībām prestižajā Jaltas Aleksandra ģimnāzijā apguva arī gleznošanu. Dzimtenē atgriezās 1920.gadā tikai kopā ar tēvu, jo māte mira svešumā un apglabāta Krimā.
    Latvijā mācījies Rīgas pilsētas II vidusskolā, beidzis Latvijas Universitātes tautsaimniecības fakultāti ar cand.oec. grādu. Bijis studentu biedrības Austrums dalībnieks, bet no tās izstājies, lai nodibinātu savu korporāciju Fraternitas Livonica, ko visu dzīves laiku ļoti mīlēja un atbalstīja gan morāli, gan materiāli.
    Jau studiju laikā iepazinās ar savu nākamo sievu Helēnu, kas arī nākusi no Madonas puses – Bērzaunes pagasta Kailenēm. Viņas tēvs – pareizticīgo draudzes mācītājs Pēteris Stūrītis. Ik pa laikam brīvdienas un vasaras pavadītas sievas dzimtajās mājās. Ģimenē bija divi bērni – dēls Juris un meita Aija.
    Darba gaitās bijis Saeimas stenogrāfists, Latvijas Tirdzniecības kameras kuģniecības un transporta sekcijas vadītājs, ārzemju korespondents un rēderejas kontrolieris. Okupācijas gados bijis pārtikas un rūpniecības apgādes un plānu daļas vadītājs.
    1944.gadā ģimene emigrēja no Latvijas un kara beigas sagaidīja Saksijā. Pēckara gados nokļuva Vācijā, kur Arnolds strādāja par tulku un grāmatvedi amerikāņu militārā pārvaldē, vēlāk par darbvedi latviešu darba rotā. 1949.gadā pārcēlušies uz Ameriku, apmetoties uz dzīvi Talsā, Oklahomā. Iesākumā A.Zaļais bijis apkalpotājs skolā, vēlāk krievu valodas lektors Oklahomas universitātē un Oklahomas pavalsts ienākumu nodokļu revidents.
    Amerikāņu sabiedrībā, baznīcās un klubos A.Zaļais daudz rakstījis un runājis par latviešu tautas ciešanām okupācijas gados. Aizejot pensijā, sarakstīja savu autobiogrāfiju - zinādams, ka savā vecumā dzimtenē vairs neatgriezīsies, vēlējies tikai, lai “uz Latviju aizceļo šīs trīs manu atmiņu grāmatas.”
Foto no A.Zaļā grāmatas "Mana mūža atmiņas".