pirms 100 gadiem sākas Brīvības pieminekļa tapšanas ceļš

    Doma par to, ka būtu nepieciešams piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušo karavīru godināšanai, gaisā virmoja jau laiciņu pirms tam, kad 1922.gada 27.jūlijā toreizējais ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva kara ministra biedram pulkvedim J.Laimiņam izstrādāt noteikumus konkursam šāda pieminekļa celšanai. Toreiz tas tika dēvēts par “Piemiņas stabu”, atrodams arī nosaukums “Uzvaras piemineklis”, bet par “Brīvības pieminekli” to sāka saukt 1923.gada rudenī.
    Tika izsludināts metu konkurss, un 1930.gadā pēc vairākām konkursa kārtām, kopumā astoņu gadu garumā, par labāko tika atzīts Kārļa Zāles pieminekļa mets ar nosaukumu “Mirdzi kā zvaigzne”.
    Līdzekļi pieminekļa celšanai vākti ziedojumu formā. 1927.gadā tika izveidota Brīvības pieminekļa celšanas komiteja ar nodaļām visos Latvijas apriņķos, pilsētās un daudzos pagastos. Ziedotāji saņēma speciālas mākslinieciski veidotas zīmes ar nomināliem 1, 5, 10, 20 un 100 latu. Tika saziedoti 3 miljoni latu.
    Daudz diskusiju noritēja arī par Brīvības pieminekļa atrašanās vietu. Tika piedāvāts to veidot gan kā tiltu pār Daugavu, gan izvietot Esplanādē vai laukumā pretī Rīgas pilij, Daugavmalā, Uzvaras parkā, arī Ķīpsalā, bet galu galā toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis noteica, ka piemineklim jāatrodas Brīvības bulvārī starp Raiņa bulvāri un kanāla tiltu.
    1931.gada 18.novembrī ar svinīgu pamatakmens likšanas ceremoniju tika uzsākta Brīvības pieminekļa celtniecība, kas noslēdzās pēc četriem gadiem. Arhitektonisko vadību veica arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958), skulptūru “Brīvība” varā izkala metālmākslinieks Ragnars Mīrsmēdens (1889–1989, Zviedrija). Pieminekļa veltījuma vārdu – TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI – autors ir dzejnieks Kārlis Skalbe.
    Brīvības piemineklis atklāts 1935.gada 18.novembrī, svinot valsts dibināšanas gadadienu. Alberts Kviesis savā uzrunā teica: „Spožās, mirdzošās Latvijas zvaigznes lai ceļ un nes uz augšu mūs, mūsu dzīvi, mūsu valsti, mūsu Latviju pretim saulei, pretim zvaigznēm, pretim mūžībai.”
    Brīvības piemineklis ir kļuvis par nozīmīgu Rīgas centra daļu, tautas vienotības simbolu un pilsētas viesu apskates objektu.