Māksla ienāk muzejā

    Māksla ienāk muzejā. Patiesībā 1959.gadā muzejā ienāca, kā atmiņās raksta direktore Elza Rudenāja, “jauns, spēcīgs, līksms un valodīgs apmeklētājs. Jurģis Skulme runāja kaismīgi un pārliecinoši par mākslas nepieciešamību un nozīmi. Arī muzejam vajagot rīkot tēlotājas mākslas izstādes”. Mākslinieks pats atveda un iekārtoja savu darbu izstādi. Diemžēl izstādei trūka reklāmas, nebija afišu. Tomēr ar šo izstādi toreizējā muzeja ēka Valdemāra bulvārī 18 bija atvērta mākslas izstādēm.
    1959.gadā sarīkoja vēl otru izstādi un eksponēja Kārļa Miesnieka gleznas. Un tā līdz pat muzeja izstāžu zāļu atvēršanai mazās istabiņās, ko paši sauca par “zvirbuļu perēklīti”, varēja aplūkot  Latvijas pazīstamāko mākslinieku darbus.  Diemžēl liela formāta un smagus darbus telpās nemaz nevarēja novietot. 1964.gadā daļa tēlnieces Leas Davidovas – Medenes personālizstādes darbu tika eksponēti starp ābelēm muzeja dārzā. Madonas muzejā tā bija pirmā tēlniecības darbu personālizstāde. Māksliniece bija iepriecināta skatīt savus darbus dienas mainīgajās gaismās, un no apmeklētājiem tika saņemtas pozitīvas atsauksmes.