Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Meža dienu tradīcijai – 95

Datums: 10.05.2023 14:12
16 skatījumi
Mežs un klimats: vai mežs izglābs pasauli? Tāda ir galvenā tēma šī gada Latvijas Meža dienu pasākumā maija nogalē Tērvetē. Šogad Meža dienu tradīcijai - 95.
    Lepojamies, ka Meža dienu tradīcijas ierosinātājs un aizsācējs ir novadnieks Pēteris Purviņš (1895 – 1966). 19.gadsimta nogalē Ļaudonas Greizkalnos dzīvoja muižas mežsargs Jānis Purviņš ar sievu Ievu (dz.Spricis) un bērniem: Pēteri, Jūliju, Jāni un Mariju. Vecākais dēls Pēteris kļuva par Meža dienu tradīcijas aizsācēju Latvijā. Pēc dienesta armijā un studijām Vitlugas (Krievija) augstākajā meža tehnikumā, P.Purviņš ar ģimeni atgriezās Latvijā. Darba gaitas viņš sāka Varakļānos, kur 1928.gadā ierosināja rīkot Meža dienas. Tās notika 12.maijā, kad ierīkoja pilsētas bulvāri un sagatavoja stādījumus pilsētas parkam rudenī. Nākošā P.Purviņa darba vieta bija Barkavā, arī te viņa vadībā notika Meža dienas. P.Purviņa iniciatīva bija arī Muižas kapsētas izveidošana, kur apglabāts viņa tēvs Jānis Purviņš (1852 – 1940). Pirms 1941.gada izsūtīšanas P.Purviņš ar ģimeni devās projām no Barkavas, un turpmākie dzīves gadi pagāja Smiltenes un Aknīstes pusē, bet mūža nogale – Ventspilī.
    P.Purviņa rosināto Meža dienu iniciatīvu ātri vien pārtvēra citviet, un jau1930.gadā tās tika nolemts rīkot visā Latvijā. Pagastos un pilsētās tika izveidotas Meža dienu komisijas, kurās ietilpa vietējais mežkopis, pašvaldības, skolas un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Meža dienu laikā vispirms notika izglītojošais darbs – dažādi priekšlasījumi par meža nozīmi, kopšanu, ēku un ceļu apstādīšanu. Tradicionāla allaž, saistībā ar kādu aktualitāti, bija Meža dienu devīze un fotografēšanās.
    Praktiskajā Meža dienu daļā tika apstādītas valsts, sabiedrisko iestāžu un privātās ēkas. Stādījumus veidoja pie pagastnamiem, skolām, slimnīcām, baznīcām, kapsētām, ceļiem un pieminekļiem. Pēc desmit gadiem – 1938.gadā – Meža dienu pasākumā piedalījās jau ap 250 tūkstoši cilvēku, 5000 vietās tika iestādīts 1 miljons 350 tūkstoši koku un krūmu (tai skaitā arī augļu koki un ogulāji).
    Kokus stādīja arī pēc Otrā pasaules kara, gan nepieminot Meža dienu tradīciju, bet organizējot Mežu un dārzu dienas, talkas. Atgādinot par Meža dienu tradīcijas 80.gadskārtu, 2008.gadā tapa izstāde, tika izdota grāmata “Meža dienas Latvijā”, notika plašs pasākums Varakļānos, kur, protams, tika stādīti koki.
    Meža dienu tradīcija turpinās, joprojām notiek gan izglītojošais darbs, gan koku stādīšanu. Īpaši svarīgi ir ar klimatu saistītie jautājumi. Šogad notiek arī cīņa ar mizgraužiem, un speciālisti apmāca, ko darīt, lai saglabātu egļu audzes.
Laimdota IVANOVA vēsturniece