Meža dienas gaidot

    ​Pēteris Purviņš piedzima 1895.gada 6.martā (pēc vecā stila) mežsarga Jāņa Purviņa ģimenē, dzīvoja Ļaudonas Greizkalnos. Pēc dienesta armijā un studijām Vitlugas (Krievija) augstākajā meža tehnikumā Pēteris Purviņš atgriezās Latvijā. Varakļānos 1928.gada 12.maijā pirmoreiz notika viņa ierosinātās Meža dienas. Šo ideja pārņēma arī citviet, un jau 1930.gadā tika nolemts Meža dienas organizēt visā Latvijā. Lai arī šajā pasākumā iesaistīto, organizētāju bija ļoti daudz, Pēterim Purviņam pieder ideja, un pirmo Meža dienu realizācija notika Latvijas mežu darbinieku biedrības Varakļānu nodaļā (darbvedis – grāmatvedis A.Krumholcs,  mežziņa amata kandidāts P. Purviņš, virsmežzinis J. Plāte) 1928.gada 12.maijā.  Tā paša gada vasarā “Meža Dzīvē” bija P. Purviņa raksts par meža dienu iespējamo programmu un norisi un cerība, ka Latvijā ausīs “meža diena”: “Uz manu ierosinājumu L. M. D. B. Varakļānu nodaļa 12.maijā š.g. spēra savu pirmo soli ‘meža dienas” izvešanai Varakļānos”.
    Nepagāja ne trīs gadi, kad jau bija jāatgādina Meža dienu vēsture. 1931.gadā Varakļānu nodaļa publicēja rakstu “Meža Dzīvē”, minot arī tradīcijas aizsākumu: “…un ja tagad raksta un stāsta mums, ka meža dienu pirmā ierosinātāja un sarīkotāja ir speciāli šim nolūkam nodibinātā Centrālā mežu dienu komiteja, tad tas nesaskan ar patiesību. Pirmā Centrālās mežu dienu komitejas sēde notika, ja nemaldos, 4.martā 1930.gadā, kad šī organizācija faktiski nodibinājās, bet Latvijas mežu darbinieku biedrības Varakļānu nodaļa šo jautājumu jau pārrunāja un apsprieda savā 1928.gada 15.februāra valdes sēdē un to realizēja 1928.gada 12.maijā – sarīkojot pirmo meža dienu Varakļānu pilsētā.” Interesanti, ka šo rindu autore, gatavojot Meža dienu 80.jubilejas izstādi, kur tika godinātas pirmās Meža dienas Varakļānos, saņēma kādas personas niknu telefona zvanu, ka pavisam citi cilvēki esot šīs tradīcijas ierosinātāji. Sakarā ar pieminēto jubileju, Dace Iraids rakstīja: “Pieminot to dienu notikumus, būtiskākais ir tas, ka Meža dienu ierosme nāca no vietējiem mežu darbiniekiem bez Mežu departamenta rīkojuma vai uzaicinājuma”.
    Atgriežoties pie 1930.gada, kad visai plaši notika Meža dienas, jāpiemin, ka pagastos un pilsētās tika izveidotas Meža dienu komisijas, kurās ietilpa vietējais mežkopis, pašvaldības, skolas un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Meža dienu laikā vispirms notika izglītojošais darbs – dažādi priekšlasījumi par meža nozīmi, kopšanu, ēku un ceļu apstādīšanu. Tradicionāla allaž, saistībā ar kādu aktualitāti, bija Meža dienu devīze un fotografēšanās. Praktiskajā Meža dienu daļā tika apstādītas valsts, sabiedrisko iestāžu un privātās ēkas. 1930.gadā Meža dienas notika 54 (no 81) virsmežniecībās.
    Vēlāk Pēteris Purviņš strādāja Barkavā, kur turpināja Meža dienu tradīciju. Viņa meita Emīlija Urča atcerējās, ka ģimene pārcēlās uz dzīvi Barkavas muižā un tēvs strādāja Barkavas mežniecībā par mežziņa palīgu: “ Drīz mežzinis nomira un manu tēvu iecēla par mežzini. Ģimene pārcēlās uz dzīvi šajā mežniecībā. Kā muižā, tā arī mežniecībā bija parks. Es šos parkus pieminu tādēļ, ka tie mani bērnībā ir ļoti ietekmējuši, jo tur brīnišķīgā saskaņā apvienojās dabas skaistums ar cilvēka māksliniecisko veidojumu.” Pirms 1941.gada izsūtīšanas P.Purviņš ar ģimeni devās projām no Barkavas, un turpmākie dzīves gadi pagāja Smiltenes un Aknīstes pusē, bet mūža nogale – Ventspilī.
    Pētera Purviņa brālis Jūlijs Purviņš (1904 – 2000) 1935.gadā pabeidza Latvijas Universitāti ar inženiera mežkopja grādu, strādāja par mežzini Vecumniekos, skolas priekšnieka palīgu Viļakas un Lubānas mežsaimniecības skolā. Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās viņš nokļuva Vācijā un 1949.gadā izceļoja uz ASV, kur pavadīja turpmākos mūža gadus. Kad savulaik sazinājos ar viņa sievu Melitu Purviņu, uzzināju, ka Jūlijs Purviņš līdz pat aiziešanai pensijā Monroe pilsētā rūpējās par kokiem un pilsētas apzaļumošanu, kur arī viņa brāļa meitas Emīlijas Určas sūtīto “Latvju rakstu” zīmes atrada pielietojumu pilsētas izdaiļošanā. Pateicībā par skaistajiem ziedu izkārtojumiem parkos Monroe pilsētā 1972.gada 20.maijs tika pasludināts par Jūlija Purviņa dienu.

Ko savulaik iestādīja Madonā?

    1933.gadā apstādīja laukumus, ielas un jaunierīkoto kapsētu 770 liepiņām. 1934.gadā Meža dienas notika  Madonas apkārtnē. 1935. gadā iestādīja 250 bērzus un 250 liepas. Apstādīja dažas ielas un daļu šosejas, kas ved uz Lazdonas e. – lut. Baznīcu. Šoseja apstādīta bērziem. Izlaboja iepriekšējo gadu stādījumus, iestādot 70 jaunus kociņus. 1936.gadā apstādīja pilsētas ielas un apkopa iepriekšējā gada stādījumus, iestādīja 350 kokus un krūmus. 1937.gadā pamatskolas un ģimnāzijas audzēkņi pie skolā un savu vecāku mājās iestādīja 1320 kokus un krūmus un 445 m dzīvžoga. 1938.gadā apstādīja ielas ar 187 kokiem. 1939.gadā tika apkopti 3 objekti un iestādīti 27 koki. Tirgus laukumā, upes krastā, pie aizsargu nama, kara pārvaldes ēkas un pamatskolas apkārtnē iestādīja 72 koku, 4 augļu koku, 1012 krūmus. Ceļa apstādījumus papildināja 37 koki.