Meirānu bibliotēkas biedrība

    ​Ieskatīsimies Meirānu pagasta bibliotēkas biedrības un bibliotēkas veidošanas vēsturē, kas aizsākas 1912.gadā.
    Latviešu grāmatas piecsimtgades kontekstā tiek atgādināts, kad drukātais teksts latviešu valodā kļuva pieejams plašākai sabiedrībai. Bibliotēku veidošanās 19.gadsimta vidū saistās ar jaunlatviešiem, un gadsimta beigās Kurzemē un Vidzemē latviešiem bija jau vairāk kā simts bibliotēku. Bībele latviešu zemnieku sētās un kā vienīgā laicīgā satura grāmata - kalendārs. Tāda nereti bija situācija vēl pirms kāda pusotra gadsimta.
    Likās interesanti ieskatīties, ko varam uzzināt, izskatot vienas bibliotēku biedrības dokumentus. Madonas muzeja krājumā ir 1912.gadā Meirānu pagastā dibinātās bibliotēkas biedrības statūti un, pētot arhīva dokumentus, atklājas bibliotēkas veidošanas stāsts. Meirānu bibliotēkas biedrības statūti drukāti Kārļa Ķeirāna spiestuvē Madonā divās valodās - latviešu un krievu, un tie uzņemti Vidzemes guberņas biedrību un savienību sarakstā 1912.gada 26.aprīlī. Biedrības mērķis: “Bibliotēkas lietas veicināšana, savu biedru prāta un tikumiskā izglītība un to iestāžu un personu pabalstīšanā, kas darbojas šinī pašā virzienā un kas spraudušas šos pašu mērķus”.
    Pētot arhīva materiālus par Meirānu bibliotēkas biedrību, tās darbībā iezīmējas divi posmi. Viens ir no dibināšanas līdz 1919.gadam un otrs – no 1920.gada līdz 1940.gadam. 1912.gada 3.jūnijā Meirānu pagasta Gotlība skolā (Ošupes pagasta Degumniekos joprojām ir skolas ēka) notiek pirmā biedrības sapulce, kurā piedalās pirmie 30 biedri, bet jau pirmajā gadā biedru skaits palielinās līdz 53, un pirmais biedrības valdes priekšsēdētājs ir Oskars Kamols. Biedrības atklāšanas pasākums notiek tagadējā Ošupes pagasta “Paukulniekos”, organizējot gan Andreja Upīša 1911.gadā uzrakstītās lugas “Balss un atbalss” uzvedumu, gan dejas.  Biedrība arī turpmāk organizē dažādus pasākumus, un mēŗķis, protams, ir grāmatu iegāde.
   Jau 1912.gadā skolotāja dzīvoklī Gotlība skolā ir telpas bibliotēkai, tomēr sākot ar 1913.gada pavasari tās īrē no Voldemāra Stulpiņa Degumniekos. Biedrība turpina iegādāties grāmatas, abonē žurnālus. Pirmais pasaules karš un sekojošais Latvijas Neatkarības karš ievieš korekcijas visās jomās, arī biedrību dzīvē. 1915.gadā biedrība vēl turpina iegādāties grāmatas, bet vēlāk papildināšana nav notikusi. Kopumā līdz 1919. gadam biedrība ir sarīkojusi 10 teātra izrādes, 2 muzikāli literārus sarīkojumus, 3 zaļumballes, 3 priekšlasījumus. 1918.gadā biedrībā ir 72 biedri. 1919.gadā komunistu varas laikā biedrībai atņem gan grāmatas, gan biedrības brīvos līdzekļus, ko jānodod Meirānu pagasta izpildu komitejas loceklim. Vēlāk dažas grāmatas ir dabūtas atpakaļ, bet lielākā daļa ir gājusi zudumā.
    Kad Latvija Neatkarības karā ir atbrīvota no ienaidniekiem, Meirānu bibliotēkas biedrība atsāk darboties un 1920.gada 6.jūnijā sasauc  biedru sapulci. Var teikt, ka sākas otrais biedrības darbības posms. Sāk iepirkt grāmatas, rīko pasākumus, atsākas miera laika dzīve, palielinās biedru skaits. Biedrībā iestājas vairāki Meirānu pagasta Gotlība skolas skolotāji, vēlāk skolas pārzinis Kārlis Gailītis ir arī biedrības valdes priekšsēdētājs. Bibliotēka atrodas Gotlība skolā, tur notiek biedrības sēdes. Biedrība rīko priekšlasījumus, teātra izrādes, saviesīgus vakarus, zaļumu svētkus. Pasākumi notiek Gotlība skolā, “Paukulniekos”, “Cērpelniekos”, Visagalā, Lubānā un citviet. Pārskatā par 1921.gadu lasām, ka bibliotēkā ir 258 izdevumi latviešu valodā, 52 – krievu valodā, abonēti 6 žurnāli. Grāmatas lasīšanai ņēmuši 44 biedri. Turpina iegādāties jauniznākušās grāmatas, pieņem jaunus biedrus, nolemj iestāties Latvijas kultūras veicināšanas biedrībā par biedru.
    1932.gadā, par godu biedrības 20 gadu darbības atcerei, 17.decembrī nolemj rīkot nelielu pasākumu tikai biedriem un tuviniekiem. Kopš 1920.gada līdz jubilejai ir sarīkoti 54 dažāda veida pasākumi. Bibliotēku regulāri papildina Kultūras fonda dāvinājumi, tai skaitā - abonētie žurnāli. 1939.gadā Meirānu bibliotēkas biedrība maina nosaukumu, turpmāk -  Meirānu kultūras biedrība. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā valdes sēde 28. jūlijā notiek Meirānu piensaimnieku sabiedrības telpās Degumniekos. Kā nolietojušos izslēdz dažādu inventāru, arī karogu. Ar formulējumu “nolietojušās un nederīgas” izslēdz ļoti daudz grāmatu. Pēdējais lakoniskais sēdes protokols datēts ar 1.augustu.
    Plašāk par biedrībām un Meirānu bibliotēkas biedrību skatīt laikraksta “Stars” publikācijā “Biedrības. Bibliotēkas. Svinēšanas” 2024.gada 26., 29.novembra un 3.decembra numuros.