Madonas ģerbonim – 85

    Priekšlikumi par Madonas ģerboni tika izvirzīti divus gadus pēc pilsētas tiesību iegūšanas - 1928.gadā. Pirmajā Madonas ģerboņa variantā bija attēlots sviesta spainis, lini, un ozols ar 42 zaļām lapām, kas simbolizēja apriņķa pagastus un fonā Latvijas karogs. Tā autors bija mākslinieks, Madonas pamatskolas zīmēšanas skolotājs Nikolajs Kārkliņš (1902-1986). 1930.gadā Madonas pilsētas valde iesūtīja ģerboņa projektu, taču Heraldikas komiteja to nepieņēma. Vēlāk kā Madonas iespējamais ģerbonis tika izskatīts “melnā laukā zelta krusts”, bet arī to komitejā uzskatīja par nepiemērotu Madonai.
    Versija par šī brīža Madonas ģerboni – “sarkanā laukā uz labo pusi pagriezta zelta gaiļa galva” (heraldikā pieņemts ģerboni attēlot no vairoga turētāja puses, pieņemot, ka skatītājs redz spoguļattēlu, līdz ar to labā puse atrodas pa kreisi) radās 1937.gada rudenī. To veidoja mākslinieks no Rīgas - Kārlis Krauze (1904-1942). Nākošajā gadā tā apraksts tika pieteikts Heraldikas komitejā Rīgā un ar 1938.gada 21.oktobra lēmumu šo Madonas ģerboņa variantu oficiāli apstiprināja valsts prezidents Kārlis Ulmanis (1877 – 1942).  
    Heraldikas komitejā tika noteikts, ka visiem Latvijas pilsētu ģerboņu vairogiem jābūt 17 cm platiem un 20 cm augstiem, ar noapaļotu apakšējo daļu. Madonas ģerboņa sarkanais lauks simbolizē Vidzemes apgabala ģerboni (apgabalu ģerboņi apstiprināti 1930.gadā par pamatu ņemot vēsturisko zemju ģerboņus), kas nācis no Pārdaugavas hercogistes ģerboņa, kas simbolizēja Vidzemi un Latgali, savukārt zelta gailis kā modrības simbols, cīņā un darbā saucējs, gaismas, austošas dienas un dziesmas simbols, simbolizē arī mūsu novada bagāto kultūras dzīvi.
    Likums, ka katram Latvijas apriņķim var būt ģerbonis tika pieņemts 1924.gadā. Sākotnējā versija par Madonas apriņķa ģerboni izvirzīta 1930.gadā, kurā bija plānots attēlot zelta vērsi zaļā laukā. 1936.gadā Heraldikas komitejas sēdē kā Madonas apriņķa ģerbonis minēts - horizontāli dalīta vairoga augšējā daļā, sarkanā laukā zelta vērša piere ar ragiem, apakšējā vairoga daļa zelta sviesta spainis (no tā vēlāk atteicās, apakšējā daļā atstājot zelta krāsas lauku). Vērša piere - raksturoja apriņķī attīstīto lopkopību, zelta krāsa - simbolizēja sviesta ražošanu. Šis variants kā Madonas apriņķa ģerbonis tika apstiprināts līdz ar pilsētas ģerboni - 1938.gada 21.oktobrī.
    Pilsētu un apriņķu ģerboņu izmantošana tika pārtraukta, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Darbību beidza arī Heraldikas komiteja. No jauna Latvijas pilsētas simboliku varēja iegūt 1968.gadā, kad tika pieņemts likums “Par LPSR pilsētu ģerboņu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību”, ļaujot pilsētām tiesības uz jauna ģerboņa izstrādi. Tie nevarēja būt pirms okupācijas apstiprinātie, vienīgi dažkārt tika izmantoti to elementi. Obligāti pilsētu ģerboņos bija jāizmanto LPSR karogs. Līdz ar to Madonas ģerboņa sarkanā lauka vietā tā fons sastāvēja no trim krāsām - sarkanas, baltas un zilas.
    Pārmaiņas nāca 3.Atmodas laikā, kad ar 1988.gada 29.septembra LPSR lēmumu Latvijas teritorijā tika atsākta Latvijas pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošana. Darbību atsāka arī Heraldikas komiteja. Madona atguva savu sākotnējo ģerboni, kad 1989.gada 14.jūnijā to apstiprināja Madonas rajona Tautas deputātu padome. Savukārt bijušais Madonas apriņķa ģerbonis laikā no 2005.gada līdz 2009.gadam bija arī Madonas rajona ģerbonis (kopš padomju okupācijas rajons joprojām bija bez simbolikas). Pēc 2009.gadā notikušās novadu reformas rajons beidza pastāvēt un Madonas novadam tika piešķirta jauna simbolika. Vairogs šķelts no labās ar sudraba pavedienspāri, augšējā daļa sarkana, tajā zelta gaiļa galva, apakša zaļa. Mainīts 2022.gadā – šķelts no kreisās ar sudraba pavedienspāri, augšā sarkans lauks ar zelta gaiļa galvu, lejā zaļā laukā trīs sudraba sniegpārslas.