Lapiņš bija pirmais, jeb kas kopīgs saldajam ķirsim “Stella” un kolonnābelei

    Pēc Vestienas pamatskolas beigšanas, K.Lapiņš iestājās Valsts Bulduru dārzkopības skolā. Pēc tās absolvēšanas strādāja Vestienas piensaimnieku sabiedrībā, sākotnēji par strādnieku, vēlāk bija rēķinvedis. 1930.gadu sākumā K.Lapiņš tika iesaukts dienestā Latvijas armijā, dienēja 7.Siguldas kājnieku pulkā. No 1932. – 1934.gadam viņš bija dārzkopības pārraugs Siguldas dārzkopības pārraudzības biedrībā. 1937.gadā pabeidza vidusskolu, lai varētu mācīties universitātē, paralēli strādāja par dārzkopības instruktoru Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrībā un Latvijas Lauksaimniecības kamerā. Augstāko izglītību K.Lapiņš ieguva Latvijas Universitātē un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, kļuva par agronomu. Studiju gados apguva zināšanas pie dārzkopības zinātnieka Jāņa Sudraba (1884 – 1972). Ar pētniecību dārzkopībā sāka nodarboties jau 1930.gadu beigās, kad pētīja ābeļu un bumbieru potcelmu salcietību. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā par asistentu dārzkopībā. 
    1944.gadā, tuvojoties frontei, kopā ar sievu Ellu un meitu Rutu devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Ratus vilka zirgs vārdā Stella (iespējams, pateicoties tam saldais ķirsis ieguva savu nosaukumu). Sākotnēji ģimenes mērķis bija Zviedrija, tomēr 1945.gadā viņi ar kuģi nokļuva Dancigā (mūsdienās – Gdaņska Polijā) un nonāca latviešu bēgļu nometnē Vācijā. Tur pēc kara K.Lapiņš strādāja par skolotāju dažādās latviešu bēgļu mācību iestādes. 
    1949.gadā ģimene saņēma atļauju izceļot uz Kanādu. Nonāca valsts rietumos, Britu Kolumbijā, kur K.Lapiņš sāka strādāt par laukstrādnieku Sammerlandes (Summerland)  izmēģinājumu stacijā. Pateicoties iekrātajai pieredzei un zināšanām, īsā laikā kļuva par dārzkopības speciālistu. Svarīgs pagrieziena punkts bija 1953.gads, kad pensijā aizgāja ilggadīgais stacijas zinātnieks un viņa vietā amatā tika pieņemts K.Lapiņš. 1954.gadā viņš ieguva maģistra grādu lauksaimniecībā universitātē Vankūverā, vēlāk ASV ieguva arī doktora grādu.
    Izmēģinājumu stacijā K.Lapiņš galvenokārt nodarbojās ar ābeļu, bumbieru, aprikožu un ķiršu selekciju. Īpašu lomu darbā atvēlēja saldajiem ķiršiem. Lielāko slavu K.Lapiņš ieguva pateicoties pasaulē pirmās pašauglīgo saldo ķiršu šķirnes “Stella” izveidošanai (ierasta prakse Sammerlandes izmēģinājumu stacijā bija nosaukt šķirnes sākot ar “S” burtu). Ar “Stellas” radīšanu tika mainīta ķiršu audzēšanas un selekcijas vēsture. Līdz tam dārzos tika stādītas vairākas mazvērtīgākas šķirnes ziedputekšņu dēļ. Selekcijas darba turpinātāji vairākās pasaules valstīts “Stellu” izmantoja kā pašauglības gēna avotu.
    1964.gadā, izmēģinājumu stacijā, “McIntosh” šķirnes ābelē tika pamanīts īpatnējs zars, kam nebija sānzaru, bet ap zara stumbru auga āboli. Par pamanīto tika ziņots izmēģinājumu stacijas zinātniekam K. Lapiņam. Pēc tā izpētes viņš secināja, ka pasaulē ir atklāta kolonnābele. Ja mūsu dārzos šodien aug “Duets”, “Flamenko”, “Anda”, “Uldis”, “Baiba”, “Zane”, “Elīna”, “Gatis”, “Inese” vai kāda cita no Latvijā audzētajām kolonnābeļu šķirnēm, tad par to jāpateicas Kārļa Lapiņa sāktajai pētniecībai.
    Sākot ar 1970.gadiem viņš centās nosūtīt materiālus un literatūru uz Latviju, tā cerot palīdzēt augļkopības attīstībā. Pateicoties tam, Latvijā nonāca viņa radītās pašauglīgās saldo ķiršu šķirnes un tika uzsākta arī kolonnābeļu audzēšana, ar kuru selekciju nodarbojās Rūdolfs Dumbravs “Iedzēnos”.
    K.Lapiņš ir autors 13 augļu koku šķirnēm. Lielāko popularitāti no viņa radītajām šķirnēm pasaulē ieguvušas ābele “Summerred”, saldie ķirši – “Stella” un “Lapins”. Par godu selekcionāram vienai no izcilākajām viņa radīto saldo ķiršu šķirnēm tika dots selekcionāra vārds – “Lapins”. Tā bija otrā pašaulīgā šķirne aiz “Stellas”, ko ieviesa ražošanā. Tā kļuva par visplašāk audzēto saldo ķiršu šķirni Kanādas rietumos, ASV ziemeļrietumu štatos un vairākās vietās Eiropā.
     K.Lapiņš selekcionējis arī ābeles “Sinta” un “Bright McIntosh”, bumbieri “Sierra”, aprikozes “Early Blenheim” un “Skaha”. Viņš ir līdzautors saldo ķiršu šķirnēm “Compact Stella”, “Compact Lambert”, “Sunburst”, “Summit”.
    1974.gadā K.Lapiņš beidza darba gaitas. Pensijas gados kopā ar sievu Ellu pārcēlās uz Toronto, kur dzīvoja viņu meita ar ģimeni. K.Lapiņš darbojās Toronto Latviešu centa valdē un vietējā latviešu draudzē, dziedāja korī “Daina”.
    Lai arī viņa ievērojamākie darba rezultāti saistīti ar saldo ķiršiem, iespējams lielākā K.Lapiņa aizraušanās bija atklāto kolonnābeļu selekcija. Kad pensijas gados K.Lapiņš apmeklēja Latviju, viņa interese par dārzkopību ņēma virsroku pat pār vēlmi apciemot dzimtos “Viļumēnus”. Ilgāks laiks tika pavadīts “Iedzēnos”, kur viņš vēroja sasniegtos rezultātus selekcijā, īpaši pievēršot uzmanību kolonnābelēm.
    K.Lapiņš ir mūža goda biedrs Kanādas Dārzkopības zinātņu biedrībā, par viņu rakstīts Amerikas Zinātņu enciklopēdijā (American Men of Science), 1992.gadā viņš saņēma Vaildera Sudraba medaļu, ko piešķir amerikāņu Pomologu biedrība par izciliem sasniegumiem augļu koku selekcijā. Šādu medaļu līdz tam 120 gadu laikā bija saņēmuši vien 100 dārzkopības speciālisti. 1989.gadā LLU piešķīra viņam Goda Doktora nosaukumu.