Kā Madonā svinēja Poruka ielas svētkus

    Beāte Ozoliņa saka, ka vispirms viņa mīlēja Poruku, pēc tam iemīlēja Poruka ielu un tās iemītniekus. Ikdienas gaitās pa šo ieliņu aizsteidzas daudz ļaužu, bet Poruka ielas svētki bija iespēja visiem iznākt no birojiem un darbavietām, sapulcēties, iepazīties un nosvinēt līdzās būšanu uz šīs ielas.
    Poruka iela ir viena no vecākajām ielām Madonā, tā ir vien aptuveni 100 metrus gara, un uz tās atrodas tikai četras ēkas, kurās laika gaitā mitinājušies un joprojām darbojas daudz un dažādi uzņēmumi. Varētu teikt – Madonas centrālā iela, kuras vienā galā sākotnēji atradās dzelzceļa stacija, otrā – Biržu miesta domes ēka, tagadējā Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skola. Poruka nosaukumu iela ieguva 1923.gada septembrī, reizē ar divdesmit trīs citām ielām. Miesta domes sēdē bijis rosinājums šo ielu saukt arī par Domes ielu, tomēr balsošanā šis ierosinājums atbalstu neguva. Uz senākām fotogrāfijām redzams arī agrākais neoficiālais nosaukums Viesu iela (Gaststrasse), jo uz tās atradās viesnīca (Gasthaus), kas tur darbojās līdz pat 1973.gadam.
    Poruka ielas svētki sākotnēji tika svinēti Jāņa Poruka dzimšanas dienā – 13.oktobrī, lai godinātu pirmo latviešu dzejnieku – romantiķi. Viņa stāstu varoņu augstākais dzīves princips ir dzīvot mīlestībā un saticībā, labvēlībā pret otru cilvēku. Svētki bija arī kā turpinājums septembrī notiekošajām Dzejas dienām, un ieskaņa Lāčplēša dienai, jo reizēm svētki saplūda, Poruka ielā tika degtas svecītes un kurināts ugunskurs.
    Vairākus gadus pēc kārtas Poruka ielas svētki pulcināja skolēnus, skolotājus, rakstniekus, dzejniekus, aktierus, uzņēmējus un Madonas un apkārtnes iedzīvotājus. Tika lasīta Poruka un citu autoru dzeja, rīkotas teātra izrādes, toreizējās bibliotēkas un uzņēmumu telpās un logos tika iekārtotas dažādas tematiskās izstādes, uz ielas un iestādēs literārus un muzikālus priekšnesumus sniedza mūzikas skolas un ģimnāzijas audzēkņi, notika tirdziņi, tika teikti apsveikumi un uzrunas, godinātas ielas laipnākās pārdevējas un vecākie iedzīvotāji, stāstīti atmiņu stāsti, rīkotas dažādas aktivitātes bērniem. Tāpat uzņēmēji gan ar pilsētas domi, gan savā starpā apsprieda ielas un uz tās izvietoto iestāžu potenciālo attīstību nākotnē. Svētkus finansiāli atbalstīja gan Kultūrkapitāla fonds, gan Poruka ielā darbojošies uzņēmumi.
    Poruka ielas vēsture aizsākās līdz ar dzelzceļa stacijas uzcelšanu 1901.gadā, vienlaikus tapa arī trīs laukakmeņu mūra ēkas abpus ielai. 1910.gadā uz jaunuzcelto tirgotāja Pētera Ļaviņa namu no Sarkaņu pagasta “Kalna Sprīzdāniem” pārcēlās Biržu sieviešu ģimnāzija, bet 1921.gadā pirmo kiosku pie viesnīcas ierīkoja Juris Bariss. 1920.gadu otrajā pusē turpinājās ielas apbūve – augšup pa ielu kreisajā pusē tapa mājas ar dzīvojamām un komercplatībām. 1930.gadā iela tika bruģēta, 1939.gadā uz tās atradās 10 veikali, traktieris, iebraucamā vieta. 1951.gadā Poruka un Blaumaņa ielas stūrī tika iekārtots bērnu rotaļu laukums. 1950.gadu sākumā Poruka ielā atradās arī autoostas pasažieru uzgaidāmās telpas. 1960.gada jūlijā tika atklāts universālveikals, bet 1961.gadā ielu noasfaltēja. 1990.gadu sākumā Poruka ielā darbojās tirgus.
    Šobrīd Poruka ielas svētki vairs netiek svinēti, ieliņa ir aktīva ar savām ikdienas gaitām, vien Lāčplēša dienā joprojām tur sapulcējamies, lai baudītu muzikālus priekšnesumus un iedegtu svecītes par godu Latvijas neatkarības cīņās kritušajiem karavīriem.