Jauna atceres un piemiņas diena Nacionālās pretošanās kustībai Latvijā

    1944.gada 17.martā 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki, arī mūsu novadnieki, parakstīja Latvijas Centrālās Padomes sastādīto Memorandu par nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. 1945.gadā 2.martā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē.
   Nacionālās pretošanās kustības atceres dienā pieminam un godinām visus, kuri uzturēja dzīvu Latvijas valsts ideju, tās nepārtrauktību visus garos okupācijas gadus, pretojoties abām - gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas - okupācijas varām.
    Latvijas Centrālo Padomi (LCP) izveidoja 1943.gada 13.augustā nacistiskās okupācijas laikā. Memorands bija aicinājums atjaunot valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret draudošo atkārtotu padomju okupāciju. Memoranda sastādītāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīga pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta arī nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā. Par vienīgo iespējamo Latvijas iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu LCP uzskatīja Latvijas valsts likumīgās varas atjaunošanu, kas pārņemtu bruņotu cīņu pret Sarkano armiju.
    „Mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošu mūsu tautas vienotu gribu: Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte!” Memorandu parakstīja novadnieki: 
    Jānis Vārsbergs (1879.Praulienas pag. – 1961.Zviedrija) - profesors, doktors, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis (šajā sarakstā minētā tā informācija par personu, kas izlasāma Memorandā), Jānis Priede (1874.Vestienas pag. – 1969.ASV) - atvaļinātais ģenerālis, Vidzemes divīzijas komandiera palīgs un Lāčplēša kara ordeņa domes loceklis, Pēteris Delle (1877.Grostonas pag. – 1946.Rīga) - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, Arnolds Pēteris Aizsilnieks (1898.Grostonas pag. – 1982.Zviedrija) - ārkārtas profesors, bijušais Centrālās savienības „Turība” direktors, Aleksandrs Gubens (1879.Kraukļu pag. – 1952.Vācija) - bijušais Latvijas senāta priekšsēdis, Zinaīda Lazda (1902.Ērgļu pag. – 1957.ASV) - Mag. phil., dzejniece, Pēteris Sockis (1882.Liezēre – 1961.Vācija) – notārs, Jūlijs Aleksandrs Students (1898.Lubānas pag. – 1964.Dobeles raj.) - vec. docents Latvijas konservatorijā, Viļums Skubiņš (1876.Patkules pag. – 1951.Rīga) - agronoms, bijušais Zemes Padomes loceklis, Heinrichs Zariņš (1907.Lubānas pag. – 1986.Tukuma raj.) - bijušais Latvijas Preses biedrības sekretārs un laikraksta „Brīvā Zeme” atbildīgais redaktors, Jānis Rudzītis (1909.Bērzaunes pag. – 1970.Zviedrija) – rakstnieks, Pāvils Dāvis (1874.Vestienas pag. – 1947.Madonas raj.) – docents, Kārlis Birnbaums (1895.Liezēres pag. – 1963.ASV) - bijušais Tirdzniecības – rūpniecības kameras loceklis un rūpniecības sekcijas priekšsēdētājs, Pēteris Starcs (1887.Lubejas pag. – 1968.ASV) - profesors, Dr. agr., bijušais Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs, Jānis Tirzītis (1896.Liezēres pag. – 1951.Rīga), agronoms, bijušais Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors, bijušais Latvijas agronomu biedrības valdes loceklis, Hermanis Kreicers (1895.Ērgļu pag. – 1978.ASV) - Rīgas pilsētas Izglītības valdes skolu inspekcijas daļas vadītājs, bijušais Rīgas skolotāju biedrības priekšnieks.
   Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī un atrodas Latvijas Kara muzeja īpašumā. Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielas dzīvoklī zem grīdas dēļiem, kur to 2001.gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna- Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tas ir iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā un publicēts Pasaules digitālajā bibliotēkā (World Digital Library). 2015.gadā Latvijas Kara muzejs izdeva biogrāfisku vārdnīcu – Latvijas Centrālās Padomes parakstītāju biogrāfijas “Ar parakstu par Latviju”, izmantojot arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiālus.