Horeogrāfs, pedagogs, deju kolektīvu vadītājs Harijs Sūna

    Ikvienam latviskās dejas pazinējam nav svešas “Audēju deja”, “Pie Daugavas”, “Sudmaliņas” vai “Piebaldzēni”. Šīs ir tikai dažas no H.Sūnas daiļrades. Izcilais horeogrāfs radījis vairāk nekā 100 dejas, no kurām daudzas vairākkārt iekļautas deju svētku repertuārā un priecē skatītājus deju koncertos vēl šodien.
    Īpaša saistība ar Madonu ir dejai “Piebaldzēni”. Domājams ikviens, kas redzējis filmu “Mērnieku laiki” nebūs aizmirsis epizodi ar dejām goda maltītes laikā un dialogu pirms tam, kad pēc Pāvula jautājuma: “Kur tad mēs ņemsim meitiešus”, Ķencis atbildi: “Es esmu smuks no vaiga”, abiem pēc brīža uzsākot deju. Tā pati mūzika un humoristiskais filmas raksturs ir dejas “Piebaldzēni” pamatā. Pirmo reizi H.Sūna šo deju iestudēja Madonas kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Vidzeme”. Neatņemama dejas vizuālā sastāvdaļa ir puišu valkātās augstās Piebalgas cepures.
    Horeogrāfs H.Sūna ir dzimis 1923.gadā 23.martā Siguldā, Jūlija un Annas ģimenē. Bērnībā ģimene pārcēlās uz Madonas pusi - Mārcienas “Dambriem”, kur H.Sūna uzsāka skolas gaitas, mācoties Mārcienas sešgadīgajā pamatskolā. Pēc tās beigšanas, 1937.gadā pārcēlās uz Rīgu, un mācības turpināja Rīgas amatniecības skolā, ko pabeidza 1944.gadā un augstāko izglītību H.Sūna ieguva, iestājoties Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā, paralēli mācībām strādājot Jaunatnes un Dailes teātros. Studiju gados viņš bija viens no Latvijas Valsts universitātes deju grupas dibinātājām un dejotājiem. Tajā laikā radās viņa lielā interese par tautas deju. 1940.gadu beigās H.Sūna dibināja un vadīja vairākus deju kolektīvus, to vidū bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas kolektīvs, kuru šodien pazīstam ar nosaukumu “Kalve”. Īpaši nozīmīgs ir H. Sūnas ieguldījums Latvijas Valsts universitātes deju kolektīvā, kura vadītājs viņš bija vairākus gadus (no 1955. – 1963.). Tieši H.Sūnas laikā kolektīvs ieguva nosaukumu “Dancis”, kā arī tika pie savas emblēmas.
    1958.gadā H.Sūna sāka darbu pie latviešu dejas pētniecības, kļuva par pirmo latviešu horeogrāfu zinātnieku. 1963.gadā viņš pārtrauca darbu kā “Danča” vadītājs un turpmāk pievērsās zinātniskajām darbam, strādājot Latvijas Zinātņu akadēmijā. Izveidoja tautas horeogrāfijas kartotēku no ekspedīcijās iegūtajiem materiāliem par tautas dejām. No 1976. - 1999.gadam H.Sūna bija pasniedzējs Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. Vadīja nodarbības “Latviešu deja” un lasīja kursu “Dejas notācija”.
    Pirmo reizi deju virsvadītāja godā H.Sūna bija 1960.gada Dziesmu un deju svētkos. Tajā gadā notika arī LPSR Skolu jaunatnes I dziesmu un deju svētki, kur H.Sūna bija vienīgais deju svētku virsvadītājs. Vienatnē viņš sagatavoja deju svētku programmu un priekšnesumus laukumā. Tā gadā skatē lielus panākumus guva Madonas 1.vidusskolas jauniešu deju kolektīvs, ko vadīja Dzidra Rubene. Kopā H.Sūna bijis sešu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājs, XII Deju svētku Goda virsvadītājs un sešu Latvijas Skolu jaunatnes deju svētku virsvadītājs. Par ieguldīto darbu un sasniegumiem valsts un starptautiskā līmenī, 1957.gadā H.Sūna kļuva par LPSR Nopelniem bagāto kultūras darbinieku, 1990.gadā par Latviešu deju asociācijas Mildas Lasmanes balvas laureātu un 1995.gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Šodien vairākas viņa radītās dejas iekļautas Latviešu skatuviskās dejas zelta fondā.