Cēsu Vēstures un mākslas muzejā veidota izstāde “Latvijas valsts ģerbonim – 100”

    Izstādē sniegts ieskats valsts ģerboņa ģenēzes un pielietošanas jautājumos, kā arī akcentēts Cēsu novadnieku devums Latvijas valsts ģerboņa veidošanā un popularizēšanā.
    Latvijas valsts ģerboņa dzimšanas diena ir 1921.gada 15.jūnijs, kad  Latvijas Satversmes sapulce pieņēma “Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni”. Valsts karogs un ģerbonis ir simboli, kas radīti, lai mūs vienotu. Ja par sarkanbaltsarkano karogu parlamentā un sabiedrībā diskusiju nebija, tad ģerbonis gan tā tapšanas, gan apstiprināšanas laikā izraisīja asas domu apmaiņas. Līdzīgi kā karogam tā arī ģerbonim bija sava priekšvēsture. Izstādē par to stāsta gan 1918.gada decembrī Tautas padomē apstiprinātais Burkarda Dzeņa ģerbonis, kuru mēs pazīstam arī kā “saules ģerboņa emblēmu”,  gan 1921.gada jūnijā pieņemtā ģerboņa atsevišķu elementu vēsturiskās izcelsmes aspekti. Izstādē pirmo reizi aplūkojamas dokumentālas liecības par ģerboņa izstādes konkursā godalgotajiem autoriem, kā arī materiāli, kas parāda kāpēc un kā aktualizējās jautājums par ģerboņa līdzautoru mākslinieku Vili Krūmiņu.
    Sabiedrībā ir interese gan par Latvijas heraldiskajiem simboliem, gan personībām, kuru darbs un dzīve ir bijusi saistīta ar vienu no valsts galvenā simbola – valsts ģerboņa veidotājiem un popularizētājiem. Saistībā ar Latvijas valsts ģerboņa izveidi 1921.gadā īpaši pieminams izcilais grafiķis profesors Rihards Zariņš (1869–1939). Viņš bija ne tikai valsts ģerboņa autors, bet arī viens no redzamākajiem jaunā ģerboņa ieviesējiem dzīvē un popularizētājiem (metāla naudas – santīmi un lati, papīrnauda, pastmarkas, citi vērtspapīri un diplomi). Rihards Zariņš bērnību un sākumskolas gadus pavadījis Līgatnē, mācoties papīrfabrikas skolā. Viņa ģimene pēc atgriešanās no Krievijas 1919.gadā dzīvoja Cēsīs un dēls Jānis Zariņš cīnījies Cēsu pulka Skolnieku rotas sastāvā Cēsu kaujās.
    Valsts ģerboņa tapšanas un ģenēzes stāstu izstādē turpina stāstīt arī mūsu novadnieku, Latvijas Atbrīvošanas kara dalībnieku Markusa Gailīša un Artūra Ozola darbība valsts ģerboņa izstrādei izveidotajā Satversmes komisijā, Cēsu un novada kultūrvēsturē tādu nozīmīgu mākslinieku kā Kārļa Brencēna, Kārļa Krauzes un Harija Gricēviča ieguldījums valsts ģerboņa popularizēšanā vērtspapīru, naudas zīmju, pastmarku un citu valstiski svarīgu dokumentu izstrādāšanā. Savukārt cēsnieka, kultūrvēsturnieka, Skolnieku rotas karavīra Kārļa Dzirkaļa mūžs bija veltīts gan valsts karoga, gan ģerboņa pētniecībai un popularizēšanai. Viņa savāktās liecības kā nenovērtējams dāvinājums ir nonākušas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
    Izstādē sniegts arī ieskats ģerboņa pielietošanā bēgļu gaitās un trimdā pēc Otrā pasaules kara, kā arī iezīmēts sarežģītais ģerboņa atgūšanas ceļš Trešās Atmodas gados un peripetijas ar tā nostiprināšanu atjaunotās Latvijas Republikas likumdošanā.
    Izstādes tapšanā ar sniegto informāciju un izmantotajiem materiāliem ir piedalījušies - Latvijas Valsts vēstures arhīvs,  Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Latvijas sporta muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē (LAPA).
    Izstādes autors ir Tālis Pumpuriņš, izstādes kuratore -  Vija Rozentāle, izstādes mākslinieks -  Dainis Andersons. Madonā izstāde papildināta ar priekšmetiem no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma.
    Lai izzinātu un svinētu valsts simbola simtgadi kopā - aicināti apmeklēt izstādi no 22.septembra līdz 19.novembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu mazajā zālē, Skolas ielā 10a, Madonā. Izstādes eksponēšanas perioda ietvaros muzejā viesosies  izstādes autors Tālis Pumpuriņš, sīkāka informācija sekos.