Ceļojošā izstāde "Sibīrijas vēstules"

    Esot tur - tālumā, svešumā - kā saglabāt cerību un saikni ar savu dzimteni? Kā nodot ziņu mājās palikušajiem? Viena no iespējam – rakstīt, rakstīt vēstules, apsveikumus, īsus teikumus, nodot vēsti. Rakstīt uz apkārt taigā pieejamā dabas materiāla – bērzu tāss. Pat īsā tekstā uzrakstītas rindas vēstules saņēmējam deva cerības ieraudzīt mīļos. Atgūstot Latvijas neatkarību, Latvijas muzejos, sākotnēji tikai dažos, pamazām nonāca dažāda lieluma vēstules uz bērza tāsīm. Trauslas, saglabājot liecības par daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīvi tālumā, nozīmīgas, jo stāsta par vēlmi neaizmirst, mūsu mantojums, par ko jāstāsta mūsu nākamajām paaudzēm. 2009.gadā, pateicoties Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas iniciatīvai un atsaucībai no muzejiem, kuru krājumos glabājas Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, UNESCO “Pasaules atmiņas” nacionālā reģistrā ir iekļauta nominācija “Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss”. Izstādes dizainere -Tatjana Raičiņeca.
    “Sibīrijas vēstules” rakstītas tālajā Sibīrijā, un apliecina cilvēku drosmi, spītību un mīlestību pret savu dzimteni, stāsta nozīmīgu Latvijas vēstures daļu – trauslā, pavisam mazā veidā.
    Tās ir mūsu dokumentārais mantojums, kopīgā atmiņa, kuru mēs nedrīkstam aizmirst, par ko mums ir jārunā un jāstāsta jaunajai paaudzei, lai viņi šo vēsti nodotu tālāk, lai neaizmirstu. Drosme un sīkstums, ar kuru cilvēki spēja izdzīvot, cīnīties un nepadoties, ir lielākais dārgums, ko mēs varam mācīties no šīm vēstulēm. Šīs vēstules ir vēstījums par izdzīvošanu — par spēku, kas slēpjas cilvēkā pat vissmagākajos apstākļos, par spēju saglabāt cerību un identitāti, neskatoties uz visām grūtībām.
    Madonas muzejs ir viens no šiem muzejiem, mūsu krājumā glabājas maza vēstule – apsveikums uz bērza tāss. To 1950.gadā no tālā Omskas apgabala savām tantēm Latvijā izveidoja un atsūtīja 11 gadīgā Elza Trumekalne, šodien zināma kā Serdāne.
    Šajā izstādē mums katram ir iespēja ieiet simboliskā bērzu birzī, lasīt stāstus, šos stāstus papildina priekšmeti un dokumentu liecības no Madonas muzeja krājuma. Tie ir priekšmeti, kas stāsta par mūs apkārtnes cilvēku, ģimeņu, dzimtu piedzīvoto un pārdzīvoto.
    Izstādes atklāšanā ar muzikālu priekšnesumu uzstājās J.Norviļa Madonas Mūzikas skolas audzēkne. Uzrunas vārdus klātesošajiem teica Madonas muzeja direktore Zane Grīnvalde, Domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un veselības aprūpes jautājumos Artūrs Čačka, kā arī izstādes autore - Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola un Madonas muzeja kādreizējā direktore Līvija Zepa.
    Pēc svinīgās atklāšanas un izstādes apskates pasākuma viesiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu "Elzas sirdī" (rež.T.Harjo). Filmas galvenā varone – novadniece Elza Serdāne, kura dalās atmiņās par piedzīvoto izsūtījumā.
    Aicinām izstādi aplūkot līdz 11.maijam.