Bebru Jurim – 155

    ​Sākotnēji viņš skolojās tā dēvētajā staigājošajā skolā, kas atradās kaimiņu Dzeņu mājās, jo aizpagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Cesvaines pagastā nebija pastāvīgas pagastskolas. “Tur skolotājs Kauss noturēja ik pa 2 nedēļām apkārtējo māju bērniem skolas mācības. Pēc divu nedēļu darba Dzeņos skolotājs pārgāja uz Urpuliem, no kurienes pēc divām nedēļām atgriezās Dzeņos. Tā skolas darbi mainījās ik pa divām nedēļām katrā vietā no Mārtiņiem līdz Jurģiem.” (Bebru J., “Ganuzēns skolā un darbā”). 1870.gadā Cesvaines pagasta pašvaldība uzcēla pie muižas jaunu mūra ēka, kur līdzās 1.stāvā esošajai pagastvaldei un pagasttiesai 2.stāvā tika ierīkota skola, Bebru Juris uzsāka mācības jaunajā pagastskolā. Zēna vecāki sprieda, ka viņam jāizmācas kurpnieka amats un pat bija sarunājuši tikšanos ar muižā dzīvojošu dzērāju kurpnieku, pie kā apgūt amatu. Taču mazais zēns no kurpnieka nobijies un lūdzies mātei, lai tam viņu neatdodot un ka viņš nākotnē vēlas būt par skolotāju vai dārznieku. Muižā un tās tuvākajā apkārtnē nebija kārtīgas dārzniecības, tādejādi atlika tikai draudzes skola. Tās skolotājs Ādams Daugulis nesteidzās zēnu uzņemt, jo zināja, ka būs grūtības ar mācību maksas iekasēšanu. Draudzes skolā galvenokārt mācījās turīgu saimnieku un amatnieku bērni, jo skolas maksa bija 10 rubļu gadā (govs cena), tomēr ar vecākā pusbrāļa Andrieva Luča palīdzību viņš trīs gadus mācījās draudzes skolā. 1876.–1881.gadā mācījās Baltijas Skolotāju izglītojās Rīgā. “… (tanī) valdīja pārkrievošanas gars, piedalījies nelegālā literatūras pulciņā, kur, Friča Brīvzemnieka pamudināti, semināristi vāca tautasdziesmas un sūtīja Brīvzemniekam uz Maskavu. Semināristu mērķis bija arī izkopt dziedāšanas mākslu.” (literatura.lv). Bebru Jura vadītais Baltijas Skolotāju semināra vīru koris ieguva 1. vietu II Vispārējos dziesmu svētkos.
    Pēc semināra beigšanas Bebru Juris strādāja par skolotāju Rucavā, Palangā un Liepājā. Darbodamies Palangā, apguva lietuviešu valodu, tulkoja leišu dainas un daiļliteratūru. Pirmā pasaules kara laikā strādājis Tērbatā, kur kopā ar Alfrēdu Kalniņu, J.Zīli, N.Alunānu un J.Liepkalnu vadīja bēgļu kori un rīkoja koncertus. Vēlāk strādāja Liepājā un Rīgā par skolu inspektoru līdz 1933.gadam.
    Par Bebru Jura nozīmīgāko devumu literatūrā var uzskatīt Otrā pasaules kara laikā uzrakstītās atmiņu grāmatas par bērnu dienām – “Ganuzēna darbi un nedarbi” (1942) un “Ganuzēns skolā un darbā” (1944). Izstrādājis dziedāšanas mācības (1922) un vēstures metodiku (1925). Tulkojis rakstnieku I. Turgeņeva, A. Čehova darbus. Daudz rakstīja “Balsī”, “Baltijas Vēstnesī”, “Zemkopī”, “Latvijā”, “Liepājas Atbalsī”, “Kurzemes Vārdā”, “Austrumā”, “Jaunatnes Domās”, kur iespiesti viņa dzejoļi, grāmatu recenzijas, stāstiņi un pedagoģijas raksti. Pseidonīmi: Bideru Juris, Ziedoņu Juris, Ziedons.
    Skolotājs bija precējies ar tulkotāju un rokdarbnieci Natāliju Riekstiņu, ar kuru izaudzināja divus dēlus – Raimondu un Nikolaju. Abi dēli savu dzīvi saistīja ar Latvijas armiju.
    Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņiem, IV un III sķiras, 1939.gadā piešķirta Tēvzemes balva.
    Miris 1951.gada 2.februārī Asaros, Jūrmalā.