Augusts Kažoks

    A.Kažoks atdzejoja cittautu autoru dzeju no vācu, krievu un itāliešu valodas. Viņa labākie dzejoļi un atdzejojumi tika publicēti žurnālā “Austrums” laikā no 1889. līdz 1993.gadam.
    A.Kažoks skolojās Cesvaines draudzes skolā un Siltā ministrijas skolā. 1885.gadā jaunais vīrietis savā dienasgrāmatā raksta: “Vecāki nekā labāka nevar atstāt bērniem kā sūtīt skolā. Lai krāj mantas, kas, kuģim grimstot, peld pa virsu.” Tālāko izglītību viņš guva Jāņa Cimzes vadītājā Valkas skolotāju seminārā laikā no 1880. līdz 1884.gadam. Mācību periodā viņš ieguva plašas zināšanas literatūrā, socioloģijā un dabaszinātnēs, kā arī pastiprināti interesējās par kordziedāšanu un diriģēšanu. Viņa sirdij bija tuva mūzika. Kopā ar sirdsdraugu Doku Ati viņš vāca tautas melodijas un citus folkloras materiālus, ko iesūtīja F.Brīvzemniekam un A.Jurjānam. “Ik reizi, atbraucis dzimtajā Dzelzavā, Augusts Kažoks uzmeklēja savus kaimiņus brāļus Dokus, viņiem pievienojās arī Andrejs Kažoks, un šī “Sniķeru-Mucenieku kvartete” devās tālos klaiņojumos, ar dziesmām uzstājoties koncertos. Augusts Kažoks bieži deva Doku Atim literārus padomus, bet P.Doks (Doku Ata jaunākais brālis Pēteris) atzīst, ka Augusts Kažoks “esot vislielāko iespaidu darījis uz viņa garu”. Draudzējoties ar Tērbatas studentiem J.Kauliņu un K.Kasparsonu, Augusts Kažoks nonāca tuvu jaunstrāvnieku sociālajiem uzskatiem.” (G.Krūmiņa, J.Zemzara “Doku Ata, Pētera Doka, Augusta Kažoka un Andreja Kažoka rokraksti un sarakste”)
    A.Kažoks bija mācībspēks vairākās Vidzemes skolās: Limbažu draudzes skolā, Ērģemes draudzes skolā, Aumeisteru draudzes skolā, Āraišu draudzes skolā, bijis arī mājskolotājs Gaujienā. 1891.gadā A.Kažoks sāka strādāt par skolmeistaru Ropažu draudzes skolā.
    1893.gada 2.jūnijā Ropažos viņš apprecējās ar Jūliju Pieti, taču diemžēl drīz vien viņam saasinājās tuberkuloze, un desmit mēnešus pēc precībām smagā slimība salauza dzejnieku – 30 gadu vecumā noskanēja viņa dzīves pēdējās notis. Apbedīts Ropažu kapos.
    Pēc A.Kažoka nāves daļa no viņa dzejoļiem tika publicēti 63 lapu lielā krājumā “Dzejoļi”.