Agronoms Jānis Rihards Kamols (09.09.1896. Meirānu pag. „Paurukalns" - 15.04.1966. Vecbebri)

    Jānis Kamols ieguva pamatizglītību Meirānu pagasta Gotlībskolā, pēc tās beigšanas mācības turpināja Lubānas ministrijas skolā. 1918.gadā – ceļš uz  Kaširas reālskolu Maskavas apgabalā. 1919.gadā iesaistās Malienas partizānu bataljonā, pēc Latvijas atbrīvošanas kara strādā Apsardzības ministrijas galvenajā štābā par rakstvedi. Mācības tiek turpinātas Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultātē, kuru J.Kamols absolvē 1927.gadā.  Paralēli mācībām viņš aktīvi iesaistās sava dzimtā pagasta saimnieciskajā dzīvē. 1923.gadā notiek Lubānas-Meirānu Linkopju sabiedrības pilnsapulce, kurā par biedru piesakās arī Jānis Kamols. Šajā laika periodā no visiem Latvijas pagastiem Lubānas un Meirānu apkārtnē bija lielākās linu platības salīdzinājumā ar pārējām kultūrām. Kamols uzskatīja, ka linu ražotājiem pašiem jāorganizējas kooperatīvos, turpat jāveic linu apstrāde un pašiem jārealizē produkcija bez starpniekiem. Lai mācītos un pārņemtu pieredzi par linu apstrādi, agronoms J.Kamols dodas uz Igauniju. Lubānas-Meirānu linkopju sabiedrības valde apstiprina viņu par Lubānas-Meirānu linu apstrādāšanas fabrikas vadītāju no 1924.gada 10.jūnija līdz 1925.gada 1.jūlijam. 1925.gada 22.martā Jaunlubānā notiek Fabrikas atklāšana. Tas ir viens no  šāda tipa uzņēmumiem Latvijā.
    Tālākās darba gaitas Jānis Kamols aizvada Kurzemē, Leču lauksaimniecības skolā, kur viņš ir direktors, bet no 1931.gada vada Kaucmindes mājturības skolu un ir Kaucmindes mājturības semināra dārzkopības pasniedzējs. 1930.gadu otrajā pusē Kamols vada Latvijas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības skolu nodaļu. No 1940. līdz 1944.gadam strādā Priekuļu lauksaimniecības skolā, vēlāk ir Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma pasniedzējs. 1956.gadā Jāni Kamolu aicina izveidot Vecbebru mājturības skolu. Šajā vietā viņš kopā ar savu dzīvesbiedri Vilmu Kamolu (dzim.Lodziņa 13.09.1910. Kalsnavas pag. – 14.07.1988.) aizvada visu atlikušo darba mūžu. Jāņa Kamola redakcijā iznāk grāmata “Biškopība”. J.Kamols uzskatīja, ka daudzkorpusu stropa tilpums varētu būt mazāks – aptuveni 2/3 Latvijas pārvadājamā stropa peru telpas korpusa – jeb, viņa vārdiem sakot,: “Mana pārliecība ir tāda, ka, plašāk neieviešot dravniecībā pārvadājamos (daudzkorpusu) stropus, mēs nodarām lielu pārestību mūsu biškopībai un it sevišķi dravniekiem.”

​ Titulbilde    NMPlg10956 – Jānis Rihards Kamols ar sievu Adu, bērniem Alfu (priekšplānā), Ilzi un Jāni. 1938.g.