18.novembris – Latvijas neatkarības diena

    Kad Madonā tika uzcelts Aizsargu nams (tagad Madonas pilsētas kultūras nams), tas kļuva par valsts svētku centrālo norises vietu pilsētā. Pirms tam lielākā daļa 18.novembra sarīkojumu un pasākumu notika Avotu ielā - Biržu izglītības biedrības namā (ēka nav saglabājusies) vai pie apriņķa valdes nama (tagad Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes iecirknis Madonā).
    Latvijas valsts svētkus pilsētā dažkārt sāka atzīmēt jau 17.novembrī, kad pie pilsētas ēkām tika izkārti Latvijas karogi un notika dievkalpojums par godu kritušajiem brīvības cīnītājiem. Tāpat šodien zināmais piemiņas gājiens uz Lisaskalna kapiem pie kritušo brīvības cīnītāju pieminekļa tolaik tika organizēts 17. vai 18.novembrī.  Lāčplēša dienas lāpu gājiena tradīcija izveidojusies salīdzinoši nesen, pēdējos 20 gados.
    Apmeklēt 18.novembra pasākumus tika aicināti visi pilsētas iedzīvotāji, un nereti svinības notika visas dienas garumā. Vieni no galvenajiem 18.novembra svētku dalībniekiem bija aizsargi. Lielākoties dienas pirmajā pusē svinīgā daļa ietvēra dievkalpojumu Aizsargu namā (ar Lazdonas ev. lut. un pareizticīgo draudžu mācītājiem), kam sekoja uzrunas vai tika dziedāta valsts himna. Pēc svinīgās daļas skolu jaunatne, aizsargi, ugunsdzēsēji devās gājienā, parādē. Vēlāk pēcpusdienā iedzīvotāji atkal tika aicināti pulcēties Aizsargu namā, lai noklausītos valsts prezidenta vai valsts augstāko amatpersonu uzrunu tautai radio tiešraidē. Vakarā svinības tika noslēgtas ar koncertu vai teātra izrādi.
    Tāpat kā šodien, arī tolaik neatņemama 18.novembra tradīcija bija pilsētas ietērpšana valsts svētku noformējumā. Aizsargu nama zāle tika dekorēta ar ziediem un karogiem. Dekorācijas tika izvietotas veikalu skatlogos, ar prožektoru palīdzību izgaismotas nozīmīgākās pilsētas ēkas. Tāpat laikrakstos sastopami aicinājumi iedzīvotājiem dekorēt arī savas dzīvesvietas.