Rīdūži no “Lejzemniekiem”

    1930.gadu beigās Latvijas lauksaimniecības kamera (LLK) “Lejzemniekus” atzina par vienu no 105 priekšzīmīgajām saimniecībām Latvijā. Tolaik bieži tika rīkotas lauksaimnieku ekskursijas uz saimniecībām pieredzes iegūšanai, iegūtā atzinība “Lejzemniekiem” ļāva kļūt par vienu no apskates objektiem. Viesu skaitā bija arī valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Nopelni par panākumiem pienācās “Lejzemnieku” saimniekam Jānim Rīdūzim (1869 – 1944), kas dzimis pirms 155 gadiem 26.maijā. “Lejzemniekus” no tēva viņš pārņēma 19.gs. beigās, saimniecības kopējā platība bija 33 hektāri. J.Rīdūzis, pateicoties labām organizatora spējām un ieguldītajam darbam, “Lejzemniekus” izveidoja par spēcīgu saimniecību, neskatoties uz to, ka pēc Pirmā pasaules kara, atgriežoties no bēgļu gaitām, viņa saimniecība sastāvēja tikai no viena bullīša un 3 telītēm. No tā pakāpeniski tika izveidots brūno lopu ganāmpulkus, kas kļuva par noteicošo “Lejzemnieku” ienākumu avotu. Paralēli pienākumiem saimniecībā J.Rīdūzis darbojās vairākās vietējās lauksaimniecības organizācijās - no 1908.gada Cesvaines lopkopības biedrībā, no 1922.gada Kraukļu sugas lopu audzētāju biedrībā. 1930.gadu beigās viņš bija viens no LLK biedrības locekļiem un Cesvaines lauksaimniecības biedrības priekšnieks, kā arī pagasta vecākā palīgs. Par nopelniem lopkopības veicināšanā saņēma vairākus apbalvojumus, to skaitā 1928.gadā V šķiras Triju zvaigžņu ordeni. J.Rīdūzis mira Otrā pasaules kara laikā – 1944.gadā, esot bēgļu gaitās Kurzemē. 
    Iespējams, tēva iedvesmots karjeru lauksaimniecības nozarē izvēlējās arī viņa dēls Artūrs (1909 – 1980), kam 115 jubileja apritēja 18.aprīlī. Pēc Cesvaines vidusskolas absolvēšanas, 1920.gadā A.Rīdūzis iestājās LU Lauksaimniecības fakultātē. Studiju laikā devās praksē uz Dāniju, iepazīt tās valsts sasniegumus lauksaimniecībā. Pēc tam par Dānijā iegūto pieredzi publicējis rakstus izdevumā “Kopdarbība”. Pēc LU absolvēšanas kļuva par pilntiesīgu agronomu. Sākotnēji strādāja Valmierā par agronoma palīgu laukkopības pārraudzības biedrībā. No 1930.gadu sākuma strādāja par agronomu Kurzemē – Kuldīgā un Skrundā. Pēc obligātā karadienesta beigām 1936.gadā viņu pieņēma darbā LKK Lauksaimniecības biedrību nodaļā. 1937.gadā A.Rīdūzis devās pieredzes apmaiņā uz Čehoslovakiju, pēc atgriešanās turpināja darbu LKK. Otrā pasaules kara laikā viņš bija Madonas apriņķa agronoma vietas izpildītājs. Kara beigās devās bēgļu gaitās uz rietumiem, nokļuva līdz Dancigai (mūsdienās – Gdaņska Polijā). Tur nonāca padomju kontrolē un tika iesaukts Sarkanajā armijā. Pēckara gados, no 1947. – 1953.gadam viņš strādāja Skrīveru lauksaimniecības skolā, bija mācību daļas vadītājs. Pēc tam par darbavietu kļuva Ogres rajona kopsaimniecības - līdz 1958.gadam strādāja par agronomu kolhozā „Lēdmane”, no 1958. – 1961.gadam bija direktors padomju saimniecībā „Ķeipene”. Tomēr ilgākie darba gadi pavadīti Zemkopības institūta Skrīveru izmēģinājumu saimniecībā, kur viņš bija direktora amatā gandrīz 20 gadus.