Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

R.Blaumaņa muzejam “Braki”- 65

Datums: 10.05.2024 14:01
8 skatījumi
Pirms 65 gadiem, 1959.gada 10.maijā, pēc ēku atjaunošanas, durvis apmeklētājiem ver Rūdolfa Blaumaņa muzejs “Braki. Šo dienu uzskata par muzeja dibināšanas dienu, lai muzeja vēsture ir mazliet senāka.
    “Braki” ir rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un radošā darbavieta. Ēkas, kuras mēs varam šodien aplūkot, celtas ap 1810.gadu, un gadu gaitā tur dzīvojušas vairākas zemnieku ģimenes. Blaumaņu ģimene kā rentnieki “Brakos” ienāca 1868.gadā. “Braku” astoņas ēkas liecina par 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma Ērgļu novada zemnieku dzīvi.  
     “Braku” vēsture kā muzejam iesākas 1940.gadā, kad īpašums pieder Latvijas Rakstu un mākslas kamerai, kas šo vietu vēlējās padarīt pieejamu apmeklētājiem, kā priekšzīmīgu saimniecību un Blaumaņa muzeju. Bija nepieciešams veikt remontdarbus, būvēt jaunas ēkas, saglabājot Blaumaņa laikam raksturīgās iezīmes. Plānus izjauca Otrais Pasaules karš. Tā paša gada rudenī “Braki” nonāk Valsts Literatūras muzeja struktūrā, kļūstot par filiāli un pamazām notiek ēku restaurācijas darbi. 1944.gadā kara laikā cieš arī “Braku” mājas.
     Pēc Otrā Pasaules kara, 50.gadu pirmajā pusē “Braku” mājās dzīvo rentnieki, ēkas atrodas bēdīgā stāvoklī. 1955.gada vasarā norisinās dzīvojamās ēkas remontdarbi, diemžēl neveiksmīgi, jo netiek ievērotas mājas autentiskās arhitektūras vērtības.
     1958.gada 1.aprīlī “Braki” kļūst par Madonas muzeja filiāli un par zinātnisko līdzstrādnieku tiek pieņemts Jānis Ķirškalns (1911.Vecpiebalga – 2003.). Tiek uzsākti “Braku” atjaunošanas darbi, kur liels nopelns ir Madonas muzeja direktorei Elzai Rudenājai, kā arī enerģiskajam un erudītajam J.Ķirškalnam. Līdzekļi tiek iegūti no LPSR Kultūras ministrijas. Kā var lasīt “Braku” vēstures pierakstos, “pirmo atjaunoja dzīvojamo māju ar namiņu. Vecajai ēkai tikvien bija saglabājušās kā sijas un daži griestu un grīdas dēļi, viss pārējais bija jau vairākkārtīgi lāpīts un izdēdējis. Jaunajai mājai lika sienas vainagus kā vecajai, tādas pašas ēvelētas sijas, tikpat garus un platus grīdas un griestu dēļus, tādus pašus logus, durvis. Pa klona apakšu no lopu virtuves (namiņa) gāja dūmvads caur visu kalpu istabu.”
     1958.gadā, paralēli atjaunošanas darbiem, muzejā viesojas apmeklētāji no dažādām vietām. Tā, piemēram, 1958.gada viesu grāmatā skolotāji no Rīgas raksta: “1958.gada 5.oktobrī lapu zeltā apmeklējām atdzimstošos Brakus. Ir patīkami vērot, ka dižā latvju  rakstnieka dzīves vietas atjaunošana uzsākta  un darbu vadība, liekas, atrodas īstās rokās – muzeja vadītāja Ķirškalna personā. Vēlam labas sekmes!”. Starp citu, statistikas dati liecina, ka 1958.gadā “Brakos” bijuši 13295 apmeklētāji.
     1959.gada 10.maijā notiek svinīga “Braku” atvēršana apmeklētājiem, ir izveidota ekspozīcija, kas veltīta rakstniekam R.Blaumanim, “Braki” piedzīvo lielu apmeklētāju interesi. Paralēli atklāšanai, apkārtnē joprojām norit sakopšanas darbi, daudz palīdz arī apmeklētāji, piedaloties talkās.
      Restaurācijas darbi “Brakos” norit līdz 1965.gadam, paralēli restaurācijas darbiem, 1959.gadā uzsāka jaunas ēkas celtniecību, paredzot to muzeja vajadzībām – ekspozīcijai, krājuma glabāšanai, telpas zinātniekiem, literātiem un studentiem, kā arī dzīvokli muzeja pārzinim. Ēka ekspluatācijā tika nodota 1964.gadā, juridiski tā piederēja Rīgas Politehniskajam institūtam un tika izmantota kā Sporta katedras treniņu un sacensību norises bāze. Muzejam iedalīja telpas ekspozīcijai un divistabu dzīvokli, kur dzīvoja muzeja vadītājs un bija kabinets – krājuma glabātuve.
     “Braki” ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle līdz 2009.gada 1.septembrim, kad, mainoties administratīvajām robežām, “Braki” nonāk Ērgļu novada pašvaldības īpašumā.
     Kā rakstījusi Anna Kuzina: “”Braki” ir iedvesmas avots tiem, kuriem R.Blaumanis tuvs kā rakstnieks, un arī tiem, kuri vēl tikai sāk mācīties saprast un novērtēt lielo vārda meistaru. “Brakus” iepazīt ar velniņu palīdzību, izstaigājot tās vietas un takas, pa kurām plosījušies R.Blaumaņa  pasakas varoņi. … R.Blaumaņa mantojums ir mūžīgs savā bezgalībā. “Braki” glabā šo dārgumu tajā veidolā, kādu to radījis R.Blaumaņa ģēnijs un tautas domas un gara spēks”. (Anna Kuzina, “Reiz Ērgļos”, 2016).
      Madonas muzeja kolektīvs vēl “Braku” muzeja saimei saglabāt dzīvu R.Blaumaņa garu un vērtības, par kurām viņš runāja un rakstīja savos darbos! Lai “Braku” logos vienmēr deg gaisma un pagalmā kuplo rožu krūms!    

            Zane GRĪNVALDE izglītojošā darba nodaļas vadītāja