"Madonas arājs"

    “Madonas Arājs” bija LK(b)P Madonas apriņķa komitejas un Madonas apriņķa izpildu komitejas izdevums. Laikraksta redaktori laika gaitā bijuši: S.Balode, S.Gorbačenoks, K.Āboliņš, E.Liedskalniņš. Pirmais pieejamais Nr.3 datēts ar 1944.gada 24.oktobri. Tas ir divu lappušu izdevums - viena A4 formāta lapa. Aktuālākais jau izteikts virsrakstos “Visu galīgai uzvarai”, “Madonas darba ļaudis galīgai uzvarai” un tamlīdzīgos, kā arī aicinājums stiprināt fronti, piedaloties naudas – mantu loterijā.
    Gada nogales laikraksts iznāk 1944.gada 30.decembrī. Nekādus laimīga Jaunā gada vēlējumus te neatrast. Būtiskākais izteikts rakstā “Zemi ārājiem”. Un, iespējams, tieši saistībā ar šo kampaņu arī tika izvēlēts izdevuma nosaukums. Raksts vēsta, ka visiem, kas grib apstrādāt zemi un kam vēl nav likumā noteiktā norma (15 ha), tā jāpiešķir. Bet daudzas pagastu izpildkomitejas kavējas ar zemes fonda radīšanu, kā, piemēram, Lubānas, Praulienas, Bērzaunes, Kraukļu un citas. Oļu pagastā vispār ignorē valdības likumus, jo izpildkomitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka viņam nekas nav zināms par okupācijas varas atbalstītājiem un vāciešu draugiem. Saprotams, priekšsēdētājs no amata atbrīvots. Kā otrs būtiskākais jautājums šajā rakstā – noteikts, ka pēc iespējas ātrāk visas bezīpašnieku mājas jāsadala bezzemniekiem – “kā pilntiesīgam saimniekam šinīs vācu piekritēju mājās jānostājas jaunajam darba zemniekam” un nav laika iztirzāt jautājumu par mantošanu un citām lietām. Un treškārt – jāpieliek pūles, lai jaunajiem darba zemniekiem radītu  stabilu ekonomisko bāzi, apgādātu ar lopiem un inventāru uz kulaku rēķina.
    Savukārt 1945.gada sākumā “Madonas Arājā” publicēts muzeja direktores Elzas Rudenājas aicinājums vākt materiālus Lielā Tēvijas kara izstādei. Var saprast, ka tā ir bijusi organizēta materiālu vākšana, ko uzsākusi Izglītības tautas komisariāta Muzeju daļa sadarbībā ar apriņķu izglītības nodaļām un apriņķu muzejiem.
    Vēlāko gadu numuri jau ir “avīzes izmēra”, bet tāpat 2 lappuses, parādās arī Jaungada vēlējumi, kā piemēram, attēlā - 1949.gada 1.janvāra numurā. Okupācija rit pilnā sparā, 1949.gada laikraksta numuros lasām, ka “Kolhozs aug un nostiprinās”, par kursiem kolhozu priekšsēdētājiem un kolhozu mākslinieciskās pašdarbības skatēm. Kad pabeigta otrā plašā deportācija, arī arāja tēma kopējās saimniekošanas sistēmā vairs nav aktuāla. 1953.gada 30.septembrī laikraksts ar nosaukumu “Madonas Arājs” iznāk pēdējo reizi. Tajā publicēts paziņojums, ka turpmāk rajona laikraksts iznāks ar jaunu nosaukumu – “Stars”.