Daiļamatniecei no Ļaudonas pagasta – Dzidrai Šēferei – 110

    ​Rokdarbus iemīlējusi jau agrā jaunībā, pati izdomājot auduma rakstus, par pamatu ņemot senču rakstus, veidojot dažādus latviskus audumus. Ar rokdarbiem nodarbojās līdz pat sirmam vecumam. Viņas darbi nepārsteidz ar spilgtām krāsām, tie ieturēti latviskajos zemes toņos, tomēr pat nespeciālisti spēj novērtēt smalki un rūpīgi izstrādātos rakstus. Tos viņa lielā mērā veidojusi pēc izjūtām, kad citām amata māsām priekšā vajadzējis paraudziņus.
    Dzīvojot trimdā Kanādā, aktīvi centusies popularizēt un saglabāt latviešu rokdarbu tradīcijas – darbojusies Latviešu daiļamatnieku savienības Latviešu centrā, kurp vesti latviešu bērni un audzināti latviešu garā. Kādos Kanādā, Toronto, rīkotajos latviešu dziesmu svētkos bijuši izstādīti pat 74 latviešu tautastērpi, Dzidra bija izgatavojusi Talsu tautastērpu. Darbojusies arī dziesmu svētku izstādēm pieteikto lietišķās mākslas un daiļamatniecības darbu izvērtēšanas žūrijās.
    Lauges dzimta uz Ļaudonu pārcēlusies no Cēsu puses ap 19.gs. beigām, kad Dzidras vectēvs Mārtiņš Lauge (dz.1835.g.) nopirka Ļaudonas pagasta “Suņupu” mājas. Viņam ar sievu Mariju (dz. Sleikšs, 1840.g.) bija seši dēli – Reinholds, Ernests, Artūrs, Eduards, Jūlijs un Hermanis.
    “Suņupu” mājas 1909.gadā, apprecoties ar Lidiju Strazdiņš (1884-1963) no Sāvienas Caunēm, manto Dzidras tēvs Eduards (1876-1967). Saimniecībā ražo visu savam patēriņam nepieciešamo, pārdošanai arī linus, bekonu, pienu, putnus. Tēvs ir arī aktīvs sabiedriskais darbonis, sastāv dažādās organizācijās. 1919.gadā P.Stučkas komunistiskā režīma laikā tēvu, tāpat kā daudzus citus ļaudoniešus, apcietina un izved uz Krieviju (Velikie Lukie). Tēvs vēlāk atgriežas mājās, daudziem citiem tā nepaveicas.
    Dzidrai ir divi brāļi – vecākais Valdonis un jaunāks Imants. No skolas brīvajā laikā visi palīdz saimniecībā un mājas darbos. Vecāki daudz dara, lai bērniem nodrošinātu izglītību, jo tā ir “vienīgā manta, ko neviens nevarēja atņemt, kad viss jau zaudēts”.
    Tādējādi Dzidra 1932.gadā pabeidz Madonas ģimnāziju, bet 1937.gadā – Latvijas Mājturības institūtu (pazīstams kā Kaucmindes Mājturības seminārs), iegūstot mājturības skolotājas un instruktores tiesības. Pirmā darba vieta Valsts Smiltenes Lauksaimniecības Mācību iestādēs, tad strādājusi Valsts Nurmuižas mājturības skolā.
    Kara laikā 1944.gadā dodas trimdā uz Vāciju, kur Geesthachtas-Saules nometnē strādā par ģimnāzijas rokdarbu skolotāju, vada Amatniecības skolas rokdarbu nodaļu un strādā rokdarbu darbnīcā par tehnisko pārzini, dodot rakstu kompozīcijas un padomus. Tāpat dažādās nometnēs rīko lietišķās mākslas izstādes.
    1950.gadā izceļo uz ASV un, nezaudējot mīlestību uz rokdarbiem, līdzās maizes darbam nododas aušanai, kā arī piedalās lietišķās mākslas izstādēs Kanādā, ASV un Austrālijā, kurās saņēmusi arī neskaitāmas godalgas.
    Vēlāk pārceļas uz Kanādu, kur 1969.gada 14.septembrī iziet par sievu pie prāvesta Viestura Šēfera.
    1991.gadā Dzidrai Šēferei par audumiem piešķirta Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balva.
​    Viņsaulē devusies 2012.gada 8.jūnijā.

* Kanādā Latviešu centrā rīkotās izstādes nosaukums (1986.gadā)