Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

BRĪVĪBA, VABADUS, LAISVE

Datums: 19.08.2020 10:46
28 skatījumi
Kad Baltijas valstīs vienojušies akcijai “Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai”, atcerēsimies 1989.gada 23.augustu. 50 gadus pēc Molotova – Rībentropa pakta noslēgšanas Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu. Baltijas ceļa posmā Valmieras rajonā pie Līčiem un Miegupes tilta rokās sadevās Cesvaines tautfrontieši.
    Trešās atmodas vēsturē 1989.gads ierakstīts ar ”Madonas Atmodas” 1.numura iznākšanu 6.maijā, Baltijas asambleju Tallinā 13. – 14.maijā, LTF Domes sēdi 10.jūnijā, kur pieņēma lēmumu par Latvijas neatkarību, LTF un LNNK rīkoto saietu Madonas estrādē 17.jūnijā, Jāņa Simsona nāvi 17.jūnija naktī un viņa bērēm Jāņu dienā. Bet pasaules nevardarbīgas atbrīvošanās cīņu vēsturē nav analogu 1989.gada Baltijas ceļa manifestācijai, kad rokās sadevās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.
    No novadnieka, Latvijas Tautas frontes pirmā priekšsēdētāja Daiņa Īvāna vēstījuma starptautisko amatiermākslas kolektīvu svētku dalībniekiem Madonas novadā “Baltijas ceļam- 30” 2019.gada 23. – 24.augustā: “Aptuveni 4000 Madonas puses tautfrontieši drīz vien kļuva par drošu balstu un garantiju šodien par globālu dēvētai protesta manifestācijai - baltiešu dzīvajai ķēdei - Hitlera un Staļina kriminālās vienošanās 50.gadadienā. Madoniešiem vajadzēja nodrošināt Baltijas ceļu ar dalībniekiem Ziemeļvidzemes posmā. Baltijas ceļš notika. To ieraudzīja pasaule. Tā drosmes priekšā saļima mūsu ienaidnieks. Paldies jums par to!"
    2009.gadā nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu tika iekļauti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā „Baltijas ceļš - cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.

    Bruno Podiņa foto: Cesvaines tautfrontieši sadevās rokās Baltijas ceļā Valmieras rajonā pie Līčiem un Miegupes tilta. Lūdzu, rakstiet, ja atpazīstat sevi vai citus šajā fotogrāfijā.
Laimdota IVANOVA vēsturniece