Bibliotekāram un fotogrāfam Ērikam Zuitiņam – 135

    Ģimene pārcēlās uz Rīgu, kad viņam bija 8 gadi. Vecāki Kārlis un Karlīne strādāja dažādos darbos rūpniecībā, vēlāk atgriezās dzimtajās mājās. Ē.Zuitiņa māte Karlīne 1920.gados strādāja par vecmāti Dzelzavas pagastā, jaunības dienās viņu saistīja romantiskas attiecības ar zināmo rakstnieku Doku Ati (1861 – 1903).
    Lielāko dzīves daļu Ē.Zuitiņš pavadīja Rīgā, tur pabeidza pamatskolu, no 1902. – 1907.gadam mācījās pilsētas tirdzniecības skolā. Pēc tam iestājās Rīgas mūzikas skolā, kur apguva klavierspēli. Vakaros nereti devās peļņā, muzicējot nelielā orķestrī dažādos Rīgas kinoteātros.
    Tālākās mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1915.gadā Ē.Zuitiņu iesauca armijā, viņš tika ieskaitīts 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Kara laikā nokļuva Orlā, kur tika demobilizēts. 1918.gada rudenī viņš atgriezās Rīgā un 1919.gada jūlijā sāka strādāt tolaik nesen izveidotajā Latvijas kara muzejā Pulvertornī par bibliotēkas pārzini. No 1920.gada 1.maija paralēli darbojās arī Valsts bibliotēkā. Sākot ar 1921.gadu, pārtrauca darbu Kara muzejā un kopš tā laika Valsts bibliotēka kļuva par viņa vienīgo, arī ilgāko darbavietu. Sākotnēji strādāja par bibliotekāra vecāko palīgu. Vairākus gadus bija Latvijas un Baltijas nodaļas pārzinis, ko tolaik uzskatīja par vienu no bibliotēkas svarīgākajām nodaļām, jo tajā ietilpa nacionālās literatūras glabāšana un komplektēšana. 1936.gadā Ē.Zuitiņš tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
    Papildus profesionālajam darbam palika uzticīgs mūzikai, darbojās Latvijas mūziķu biedrībā.
    Darbu bibliotēkā Ē.Zuitiņš saglabāja arī mainoties varām Otrā pasaules kara laikā. Viņa pārziņā tika nodotas “nelegālās”, reti sastopamās literatūras un citas nodaļas. Kara gados piepūli prasīja reto izdevumu saglabāšana. Darbu Valsts bibliotēkā viņš beidza 1946.gadā. Pēc tam, būdams pensijā, vēl ilgu laiku turpināja darboties kā bibliotekārs Rīgas Politehnikumā, līdz pat 1956.gada oktobrim. 

*Saturā izmantota informācija no grāmatas “Latvijas Nacionālās bibliotēkas raksti XIX”. 1994.gads.