Atceroties nesenu pagātni

1989.gada janvāris un “Lauktehnika”

Janvāris Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas rajona nodaļai turpinās ar jau iepriekšējā gada nogalē uzsākto gatavošanos 2. (Ārkārtējai) konferencei. 26.decembra valdes sēdē nolemj, ka visām atbalsta grupām jāizvirza delegāti un saraksti jāiesūta pagaidu koordinācijas centrā Valdemāra bulvārī 18 (toreizējā Madonas muzeja ēka). Līdz konferencei turpinās tās organizēšana, izskata dienas kārtību, spriež par valdes sastāvu. Konference notiek 12.janvārī  Madonas kultūras namā, par LTF Madonas rajona nodaļas priekšsēdētāju ievēl Žani Bezmeru, par vietniekiem - Normundu Broku un Māri Grīnblatu. Lai arī tiek plānota laikraksta “Madonas Atmoda” izdošana līdz konferencei, tas būs vēl samērā tāls ceļš. Iznāk informatīvais biļetens „Lauktehnika” - “plakāts latviešu valodā. Tajā gan kļūdaini ir nodrukāts izdošanas gads – 1988. Būtībā tas ir pirmais izdevums par LTF Madonas rajona nodaļas darbu ar publicētu Madonas ražošanas apvienības „Lauktehnika” pārvaldnieka Ž.Bezmera „Pārskata ziņojumu LTF Madonas rajona nodaļas 2.konferencei” un citiem rakstiem.

Tautfrontiešu uzmanības lokā - represētie

Ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1988.gada 2.novembra lēmumu Nr.350 «Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā» represijas tiek atzītas par nepamatotām. Jautājums par represētajiem ir arī LTF Madonas rajona nodaļas uzmanības lokā. 1988.gada 28.novembra valdes sēdē raisās diskusija un tiek izteikti priekšlikumi. Žanis Bezmers informē, ka pagaidām nav programmas, bet “drošības komiteja ne visai atbalsta represēto sasaukšanu”. Jānis Simsons apšauba pašdarbību, un uzskata, ka jāprasa arhīvs par reabilitētiem, cik no rajona izvesti, cik atgriezušies. Māris Grīnblats uzskata, ka jābūt cilvēkiem, kas to darīs, jāvēršas pie grupu atbildīgajiem, lai vāc materiālus, jābūt sistēmai, jāizveido anketas. 1989.gada 9.janvāra valdes sēdē Jānis Simsons pastāsta par pieredzes apmaiņas konferenci Cēsīs un ierosina sasaukt kopā represētos, lai viņus apzinātu un vāktu atmiņas.

Represēto pirmā tikšanās

1989.gada 11.februārī notiek pirmais represijās cietušo saiets Madonas kultūras namā, ko organizē LTF Madonas rajona nodaļa, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs un kultūras nams. Pasākumā ir aicināts koris “Skaņupe” Haralda Medņa vadībā. Kultūras namā pulcējas ap 500 represēto un viņu tuvinieku. Tās ir aizkustinošas  tikšanās un noderīga saņemtā informācija. Dz.Kārkliņa pēc tam raksta: “Daudzu acīs prieka mirdzums. Tikšanās skūpsti, asaras. Sarunas par šodienu, par kopīgajiem paziņām, par Sibīriju, Tālajiem Austrumiem, par tiem, kuri nepiedzīvoja šo dienu. (..) Saņēmām informāciju par īpašuma atdošanu, par konfiscētās mantas apmaksu, par represēto piemiņas iemūžināšanu, par pieminekļa celšanu Madonas rajonā”. Pasākumā iegūtas aptaujas anketas ir nozīmīgas turpmākā muzeja darbā, apzinot represētos.

Top jauna izstāde

1989.gads ir dinamisks un iezīmējas ar virkni būtiskiem pavērsiena punktiem ceļā uz Latvijas valsts atjaunošanu. Tas ir arī gads, kad traģiski aiziet bojā viens no rajona Tautas frontes organizatoriem Jānis Simsons, pavasarī madonieši nostājas akcijā pret atomelektrostaciju būvi Baltijā, 17.jūnijā pulcējas mītiņā Madonas estrādē un augustā sadodas rokās Baltijas ceļā. Madonieši piedalās arī Baltijas asamblejā Tallinā un Rīgā LTF domes sēdē “Par neatkarīgu Latviju”. Tas ir arī gads, kad iznāk leģendārais bērnu žurnāla “Zālīte” numurs un gada 3.ceturksnī katram rajona iedzīvotājam paredz pārdot 1 gabaliņu tualetes ziepju un 1 kg veļas mazgājamā pulvera. Lai pēc iespējas plašāk iepazīstinātu ar nesenās pagātnes nozīmīgākajiem notikumiem, kuros iesaistījās toreizējā Madonas rajona iedzīvotāji, Madonas muzejā top izstāde “Atmoda. Madona.1989.”

Ziņas foto: Pie saņemtā “Lauktehnikas” izdevuma (no kreisās): Jānis Simsons, Žanis Bezmers un Indulis Zvirgzdiņš