6.janvārī Oskaram Kalpakam - 143

    ​Dzimis Cēsu apriņķa Meirānu pagasta Liepsalu māju saimnieku Pētera un Ilzes Kalpaku ģimenē, kur auga ar māsu Annu un brāli Kārli.
    Pirmo izglītību ieguva Visagala pagasta skolā, turpmāko - Lubānas draudzes skolā. Lai arī ģimene bija trūcīga, Kalpaks vēlējās mācīties tālāk un izmantoja vienīgo iespēju mācīties bez maksas - 1903.gadā viņš kā brīvprātīgais iestājās karadienestā, nokārtojis iestājeksāmenus Irkutskā, Sibīrijā, O.Kalpaks uzsāka dienestu Krievijas armijā. Dažus gadus vēlāk iestājās Irkutskas junkurskolā un pēc trīs gadiem ieguva pirmo virsnieka pakāpi - podporučiks. Dienestu turpināja 183.Pultuskas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Varšavā. Tad 1910.gadā pulku pārcēla uz Kostromu, kur tas atradās līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam.
    Pēc paša vēlēšanās Pirmā pasaules kara sākumā 1914.gada augustā O.Kalpaks ar savu pulku kā ložmetēju vada komandieris tika nosūtīts krievu—austriešu frontē Galīcijā. Par ievainojumu kaujā tika apbalvots ar Sv.Annas ordeņa 4.pakāpi. Par varonību kaujas laukā O.Kalpaks tika vairākkārt paaugstināts dienesta pakāpē, gan arī saņēma apbalvojumus, tai skaitā Svētā Jura zobenu un Svētā Jura ordeni.
    Demobilizējies no Krievijas armijas, 1918.gada rudenī O.Kalpaks atgriezās Latvijā. 31.decembrī viņu iecēla par visu latviešu vienību komandieri. Viņa komandētā vienība ietilpa Baltijas Landesvēra sastāvā. 1919.gada 3.janvāra agrā rītā kopā ar uzticīgajiem karavīriem devās uz Jelgavu, kur izdeva Pavēli Nr.1, apvienojot sev pakļautās vienības 1.latviešu atsevišķajā bataljonā. Viņš vadīja latviešu bataljona vienības pirmajā kaujā pie Lielauces, uzbrukumā Skrundai. 25.janvārī kalpakieši ieņēma Rudbāržu un Lēnes muižas. 28.februārī O.Kalpaku paaugstināja par pulkvedi. 3.martā sākās vācu- latviešu spēku uzbrukums lieliniekiem un tā gaitā, 6.martā izraisījās nejauša apšaude starp latviešu rotām un vācu bataljonu, kuras laikā O.Kalpaks guva nāvīgus ievainojumus. 11.martā viņu apbedīja Liepājā Ziemeļu kapos, bet jau 18.septembrī pārapbedīja dzimtā pagasta Visagala kapsētā.
    Pulkvedim Oskaram Kalpakam piešķīra visu trīs pakāpju Lāčplēša Kara ordeņus - augstāko militāro apbalvojumu Latvijas Republikā. Viņš paliek Latvijas vēsturē kā Brīvības cīņu varonis un simbols. Viņa vārdā nosauktas vairākas ielas, skolas un kultūras iestādes.
    Kalpaku atceras kā cilvēku, kurš bija gatavs ziedot savu dzīvību par neatkarīgas Latvijas nākotni. Kalpaka personība un darbība kalpo par iedvesmas avotu jaunajām paaudzēm, veicinot patriotismu un nacionālo pašapziņu. Šo uzdevmu ir uzņēmusies 1990.gada janvārī Meirānos nodibinātā pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanas komiteja. Tā izveidota pēc līdzīga paraugā kā Latvijas brīvvalsts laikā dibinātā “Pulkveža Kalpaka pieminekļa komiteja Meirānos”, kas organizēja Kalpaka pieminekļa celtniecību Visagala kapsētā. Jaunās komitejas uzdevumos ietilpa šī pieminekļa restaurēšana un apkārtnes uzturēšana. Komitejas jautājumu sarakstā ietilpa arī Oskara Kalpaka vārda atjaunošana Meirānu pamatskolai un ielas nosaukuma atgriešana Madonas pilsētā.
    O.Kalpaka iela (tagadējā Lazdonas iela). Madonā atradās kopš 1935.gada 14.maija, šāds nosaukums tika apstiprināts pilsētas valdes sēdē, kad Latvijā īpaši tika izcelta Brīvības cīņu nozīme. Kalpaka ielas vārdu tā saglabāja līdz padomju okupācijai 1940.gadā. 1944.gadā to pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu. Pēc neatkarības atjaunošanas to atjaunoja, lai godinātu vēsturiskās vērtības. Mūsdienās Oskara Kalpaka iela sākas no krustojuma ar Lazdonas ielu gar stadionu un turpinās līdz Madonas pilsētas robežai.