Mežsaimniecības skola Lubānā (1938-1944)

Indulis Zvirgzdiņš,
mag. hist., Madonas muzeja vadošais pētnieks
Lubānas mežsaimniecības skolai bija sava vieta un loma meža sardzes darbinieku sagatavošanā, kaut gan tā darbojās salīdzinoši neilgi.

Līdz Pirmajam pasaules karam meži Vidzemē lielākoties atradās muižu īpašumā, tās arī rūpējās par uzraudzību un apsaimniekošanu. XIX - XX gs. mijā Latvijas ziemeļaustrumos Vijciemā sāka darbu pirmā mežsargu skola, ko uzturēja par muižnieku līdzekļiem. Latvijas Republikas agrārreformas rezultātā meži pārsvarā kļuva par valsts īpašumu, pieauga nepieciešamība pēc meža sardzes darbiniekiem. Jauna skola atklāta Latvijas rietumos, Cīravā. Līdz divdesmito gadu vidum Cīravā un arī Vijciemā gatavoja speciālistus mežziņa amatam, tādi bija arī Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļas beidzēji. 1926. gadā Vijciemā pārgāja uz mežsargu sagatavošanu īsākā laikā, vēl pēc trim gadiem šo skolu pārcēla uz Raiskumu Cēsu tuvumā. Arī Cīravā sagatavoja mežsargus. 1929. gada pavasarī no 816 Vidzemes mežsargiem 8,3% bija ar speciālu izglītību, Kurzemē un Zemgalē no 1557 – 1,3% un Latgalē no 551 mežsarga 0,5%. Mežsargi un virsmežsargi pārsvarā bija praktiķi, pie tam samērā ilgi strādājuši. Arī no 1935.gada pavasarī meža sardzes dienestā strādājošiem gandrīz 40% darbu sākuši vēl pirms Latvijas Republikas nodibināšanas.

Cīravā pārsvarā mācījās jaunieši no Kurzemes un Zemgales, Raiskumā vidzemnieki. 1935. gadā mežsaimnieku kursi atklāti Viļakā, no tiem nākošajā gadā izveidota viengadīga skola, kas izdevīgāka Latgales puišiem. Skola darbojās īrētās telpās, bet bijusi paredzēta speciālas ēkas celšana. Taču 1938. gadā šo skolu jau kā divgadīgu pārcēla uz Lubānu, uz Vidzemes pierobežu ar Latgali.   No Viļakas uz Lubānu pārnāca divi skolotāji Pauls Maike un Jūlijs Purviņš. Jaunās vietas izvēli zināmā mērā noteica tas, ka bija atbrīvojušās valsts Lubānas ģimnāzijas telpas – niecīgā audzēkņu skaita dēļ skolu slēdza. Šī ģimnāzija sākot ar 1934./35. mācību gadu audzēkņu skaita ziņā bija mazākā vidējā mācību iestāde valstī, 1937./38. gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji. Apkārtējās ģimnāzijās 1937./38. gadā skolēnu skaits attiecīgi bija: Madonā – 249 (19 skolotāji), Cesvainē - 197 (16), Varakļānos - 142 (13).

Jaunajai mācību iestādei darbu uzsākot bija spēkā 1937. gadā apstiprinātie mežsaimniecības skolu statūti. Tie noteica – divgadīga skola sagatavo zemākā līmeņa darbiniekus – mežsaimniecības darbu pārziņus, koku šķirotājus, virsmežsargus un mežsargus valsts, pašvaldību un privātam dienestam. Uzņem 18-30 gadus vecus puišus ar pilnu 6-klasīgu izglītību. Priekšrocība meža darbinieku dēliem un karadienestu izgājušiem. Ja iestāties gribētāju vairāk nekā vietu, vērtē pēc pārbaudījuma latviešu valodā un matemātikā. Veselības ziņā prasības tādas pašas kā karadienestā stājoties.  Mācības sākas 1. oktobrī. Nākošajā vasarā laiks tikai praksei   Ziemassvētku brīvlaiks 3 nedēļas, Lieldienās 2 nedēļas un Jāņos 1 nedēļa.   Skolu uztur valsts, audzēkņiem mācību maksa 10.- ls gadā, to var atlaist mazturīgiem un sekmīgiem skolniekiem, iespēja arī saņemt stipendiju. Dzīve internātā ar kopgaldu, par ko jāmaksā. Skolu beidzot jākārto pārbaudījumi 3 speciālos priekšmetos. 1940. gada pavasarī izdoti jaunui noteikumi, kas paredzēja – uzņemšana (pārbaudījumi) skolā notiek aprīlī, jaunuzņemtajam kursam vispirms maijā – jūlijā ir prakse, ar 1. oktobri sākas mācības. Mācību stundas un praktiskās nodarbības notiek šādos priekšmetos: latviešu valodas mācība;  administratīvā mācība; augsnas mācība; meža botānika; mežkopība; meža aizsardzība; meža vērtēšana; meža izmantošana; medniecība; mērniecība un nosusināšana; meža būvniecība; dārzkopība un biškopība; fiziskā un militārā audzināšana.

Par jaunās skolas priekšnieku kļuva Jūlijs Bērziņš (22.06.1894. Vestiena-1984. Raiskums), kas 1921 .- 1926. gadā studēja mežkopību, tad strādāja meža taksācijā, bet kopš 1935. gada bija virsmežzinis Lubānā.

Skolas oficiālā atklāšana notika pirmdien, 3. oktobrī, tajā piedalījās Mežu departamenta vicedirektors Hugo Upītis, arī apkārtējo virsmežniecību – Cesvaines, Madonas un Viļānu virsmežziņi. Pirmajā kursā uzņemts 31 audzēknis, to dzimšanas gadi 1905.-1920. g. 1940. gada pavasarī skolu beidza 30 puiši, kuru uzvārdi zināmi Pirmajā gadā no mācību maksas atbrīvoti 15 skolēni, 17 saņēmuši stipendijas vai pabalstus. Uzturēšanās internātā audzēknim izmaksāja vidēji 20 latus mēnesī. 1939. gadā skola pārcelta uz kādreizējo Lubānas muižas pili, kurā iepriekš atradās Lubāna ezera regulēšanas darbu pārvalde.

Bez divgadīgās apmācības pa laikam skolā notika arī mežsargu kursi.

Skola turpināja darbu arī kara laikā. Skolotāji tad biežāk mainījās. J. Bērziņu pārcēla darbā citur, nākamais priekšnieks bija P. Maike (1908-1979). Skolā strādājuši arī Valters Jansons, Edgars Jānis Kalniņš, Voldemārs Krieviņš, Kārlis Eduards Slaucītājs un Fricis Valdmanis, visi Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes mežskopības nodaļas beidzēji. Daļu pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā, Tur palika mācību telpas, taču kopmītni pārcēlā uz virsmežniecības ēku "Morozā".

​Par turpmākajiem beidzējiem nav tik precīzu ziņu kā par pirmo izlaidumu. Domājams, skolas absolventu skaits pārsniedza 120. Lielāko daļu no 1942. gadā uzņemtajiem puišiem pēc 1. kursa iesauca latviešu leģionā, savukārt 1943. gadā uzņemtie mācījās gadu, līdz skola beidza pastāvēt 1944. gada vasarā. Frontei pāri ejot, muižas pils tika sagrauta. Gadus 15 vēlāk tās vietā uzcēla Lubānas MRS kantora ēku.

Izmantotie avoti
- “Latvijas mežu statistika un Mežu departamenta darbība”, dažādi sējumi
- Laikraksts “Valdības Vēstnesis”, 1937., 1940. g.
- Žurnāls "Meža Dzīve", 1938.-1940., 1993. g.
- Latvijas valsts vēstures arhīvs, 1680., 7127. fonds
- Harija Idresala atmiņas
- Madonas muzeja materiāli (fotoattēli)