Pēterim Purviņam - 125

    Pēteris Purviņš piedzima 1895.gadā mežsarga Jāņa Purviņa ģimenē. Krievijā studēja mežkopību, izveidoja ģimeni. Atgriežoties Latvijā, viņš strādāja Varakļānos, pēc tam Barkavā, kur arī organizēja Meža dienas un izveidoja jaunu kapsētu. Šajā, Muižas kapsētā, apglabāts arī P.Purviņa tēvs Jānis Purviņš (1852 - 1940). Pirms 1941.gada represijām P.Purviņš ar ģimeni devās projām no Barkavas, tālākie dzīves un darba gadi pagāja Smiltenes un Aknīstes pusē, gan nebaudot padomju varas uzticību.
    1928.gadā tika noorganizētas pirmās Meža dienas, kas notika Varakļānos. Pēteris Purviņš par to rakstīja: “Uz manu ierosinājumu LMDB [Latvijas Mežu darbinieku biedrība] Varakļānu nodaļa 12.maijā š.g. spēra savu pirmo soli “meža dienas” izvešanai Varakļānos. Tika ierīkots topošās pilsētiņas bulvāris, ieskoloti kādi 300 kociņi – mežeņi, kurus domāts rudenī izstādīt pilsētas parka ierīkošanai. Dažādu apstākļu dēļ šogad plašāk nostādīt “meža dienu” neizdevās, bet, kā paruna saka – dārgs iesākums – un gribās domāt, ka uz priekšu šis pasākums progresēs”.
    Šis pasākums tiešām progresēja, Meža dienas ieviesa visā Latvijā. Jau 1928.gada rudenī Meža dienas noorganizēja Strenčos, bet sākot ar 1930. gadu tās nolēma rīkot visā Latvijā. Pagastos un pilsētas izveidoja Meža dienu komisijas, notika priekšlasījumi, koku stādīšana, apstādījumu veidošana. Meža dienu devīze skanēja: “Pilsoņi, saudzējiet un audzējiet mežus, apstādiet savas un sabiedriskās ēkas!”. Madonas virsmežniecībā veikto darbu sarakstā bija ar liepām apstādītais Zviedru – Katrīnas ceļš gar abām pusēm 500 m garumā, meža stādīšana valsts mežā, kā arī mežziņa G. Eglīša nolasītais referāts par meža nozīmi. Desmit gadus pēc pirmajām Meža dienā tajās piedalījās jau 250 tūkstoši cilvēku un 5 tūkstoši vietās tika iestādīti 1 miljons 350 tūkstoši koku un krūmu.
    Pēteris Purviņš aizsāka skaistu tradīciju. Viņš tika godināts izstādē “Meža dienām – 80” 2008.gadā (attēlā).