In memoriam

    Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Saikavas pagastā bija četras „Vintiešu” saimniecības, un vienā no tām saimniekoja Elmeru ģimene. Viņu meita Ruta piedzima 1926.gadā. Krustēvs Voldemārs Goldbergs iemācīja cītaras spēli, un pirmā uzstāšanās bija jau skolas laikā, bet ballēs spēlēt gan neatļāva.
    1949.gada 26.marta rītā, kad govis bija izslauktas, atvērās durvis, ienāca karavīrs un paziņoja, lai meklē maisus, ņem visu ko līdzi, jo būs jādodas tālu projām. Iepriekšējā dienā, kad veda projām nākošā vīra vecākus, jau daudz bija sadots līdzi. Kaimiņos bija ielikta maizīte cepties, tad nu Rutai atļāva sagaidīt, kas būs gatava. Ceļš veda uz Tomskas apgabala Parabeļas rajonu.
    Pagājušajā gadā, tiekoties ar Rutu Vanagu un jautājot par muzicēšanu, ļoti moži skanēja atbilde, ka viņai viss mūžs pagājis mūzikā un dziesmās. Arī tālajā Tomskas apgabalā skanēja mūzika. Tur Jānim Pauriņam no Alūksnes bija vijole un cītara. Svinēja Jāņus, bija arī balles kopā ar lietuviešiem, spēlēja stadionu atklājot, māju iesvētībās un citos pasākumos. Vēlāk, jau Latvijā atgriežoties, Ruta Vanaga dzīvoja Madonā un spēlēja kapelā, dažādos sastāvos, arī vīrs bija muzikants. Viņa dziedāja korī, ansamblī. Bet kā kāzu muzikante Ruta Vanaga ir bijusi simts kāzās. Bet neba nu bez maizes darba vai grūtuma mūžs pagāja. Bet pāri visam tomēr bija muzicēšanas prieks.

Līdzjūtība tuviniekiem.