Būvinženierim, virsleitnantam un žurnālistam Kārlim Upeslejam – 125

   1919.gadā viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas Armijā un piedalījās Brīvības cīņās. Par degsmi Latvijas Neatkarības karā viņam tika piešķirta virsleitnanta pakāpe. Bijis Kara muzeja pārzinis Rīgā. K.Upesleja ieguva izglītību Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Ar savu darbu un entuziasmu viņš deva milzu ieguldījumu Latvijas Universitātes attīstībā: darbojās universitātes studentu padomē, piedalījās universitātes grāmatnīcas izveidošanā un nodibināja pirmo studentu laikrakstu “Students”. Turklāt pēc K.Upeslejas iniciatīvas tika nodibināta pirmā studentu vienotne – vienota studentu saime – “Zelmenis”, kā centieni bija Zinātne, Darbs, Skaidrība, Brīvība, Tēvzeme. Ilgus gadus strādāja “Universitātes kalendāra” redakcijā. Kā līdzstrādnieks darbojās laikrakstos “Brīvā Zeme”, “Dzelzceļu Vēstnesī”, “Pēdējā Brīdī”, kā arī tādos žurnālos kā “Aizsargs” un “Dzelzceļnieks”. Viņš parakstīja publikācijas gan ar savu patieso vārdu, gan ar kādu no saviem vairāk nekā 150 pseidonīmiem. Autors nebijās un neslēpās aiz pseidonīmiem – tie bija Latvijas preses biedrības apliecināti. Būdams jauns students, K.Upesleja uzsāka darbu Dzelzceļu virsvaldē. Viņam laimējās, un šajā darbavietā viņš atrada savu aicinājumu – būvdarbu normu piemērošanu Latvijas apstākļiem, kā arī jaunu normu izstrādāšanu. Viņš sarakstīja grāmatas par dažādiem būvniecības jautājumiem un būvdarbu normām.
    Strādāja par Rīgas pilsētas Ēku daļas vadītāju, Hipotēku bankas inspektoru un skolotāju Rīgas pilsētas tehnikumā. Vēlāk, esot trimdā Vācijā, turpināja aktīvi darboties izglītības jomā un nodibināja arodskolu Flensburgas nometnē, kā arī strādāja Latviešu tautas augstskolā Arensvilā un Flensburgas jūrskolā. Vēlāk pārcēlās uz Angliju, kur strādāja par vecāko konsultācijas būvinženieri rūpniecības ēku projektēšanā pie stiegrotā betona projektiem. Projektējis un pārbaudījis konstrukcijas un būves daudzām ievērojamām firmām, t. sk. pasaulslavenai firmai “Unilever”.
    K. Upesleja apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5.šķiru.
    Miris neilgi pirms savas 70 dzimšanas dienas, 1966.gada 15.aprīlī, Londonā.