Akmeņkalim Jūlijam Blumbergam - 130

    Jūlijs Blumbergs dzimis 1894.gada 10.aprīlī Mētrienas pagasta “Timsmalēs”, zemkopja Jēkaba un Ievas ģimenē. Mācījies Mētrienas pagastskolā, pēc tam Jēkabpils Marijas skolā. Akmeņkaļa amatu apguva pašmācības ceļā darbnīcā pie brāļa Andreja, kurš arī nodarbojās ar akmens apstrādi.
    Patstāvīgu darbu Jūlijs uzsāka mazā darbnīciņā Ļaudonā. Viņa pirmais kaltais piemineklis uzstādīts Mētrienas kapos. Ap 1927.gadu pārcēlās uz Madonu, kur ar sievas Mildas (dz. Purviņa,  laulība reģistrēta Bērzaunes ev.lut. baznīcā 1926.gada 17.decembrī) palīdzību atvēruši darbnīcu Rīgas ielā 4, paši dzīvojuši uz īres Leiverkrogā.
    Nozīmīga ir iepazīšanās ar Jāni Gresti – pedagogu, ģeologu, Latvijas zemes bagātību pētnieku, kurš Madonas pusē vāca materiālus grāmatai “Latvijas derīgie izrakteņi” (1937.g.). Tieši viņš ierosināja J.Blumbergam piedalīties 1.Latvijas ražojumu izstādē (5.-14.12.1931.), kurā Jūlijs saņēma Rīgas pilsētas Goda balvu (sudraba trauku). Pēc izstādes pieauga pasūtījumu skaits, ko no Madonas nebija iespējams realizēt, tāpēc J.Blumbergs atvēra darbnīcu Rīgā.
    Turklāt Latvijas Nacionālā dabas muzeja Ģeoloģijas nodaļā izstādītās kolekcijas pamatā ir tieši J.Grestes savāktie un J.Blumberga apstrādātie akmeņi; pirms izvietošanas muzejā kolekcija glabājusies Ģeoloģijas institūtā.
   1938.gada septembrī Jelgavā notikušajā Lauksaimniecības ražojumu izstādē par darbiem derīgo izrakteņu paviljonā J.Blumbergs ieguva zelta medaļu un diplomu.
    1941.gada 13.janvārī J.Blumbergu arestē pēc neapdomīgas izrunāšanās ar Sarkanās Armijas karavīriem. Tā paša gada decembrī nolasa spriedumu – 10 gadi. Labošanas lēģerī strādājis celtniecības darbus, gatavojis apavus armijas vajadzībām.
    1943.gadā uz Oktobra svētkiem izgatavojis Staļina skulptūru, kas nosūtīta uz izstādi Maskavā, pēc kā (redzot, ka ar politiku nenodarbojas) Jūlijs saņēmis brīvlaišanu. Apmeties Omskas apgabalā, kas klimata ziņā līdzinājies Latvijai. Dzimtenē atgriezies 1945.gadā, strādājis Rīgā par atslēdznieku – sākumā namu pārvaldē, vēlāk, pēc J.Grestes ieteikuma, Ģeoloģijas institūtā.
    Brīvajā laikā turpinājis darboties ar akmeni, lai gan redzes traucējumu dēļ darba process bija daudz sarežģītāks, viņam palīdzēja brāļa dēls Laimonis, kurš bija tēlnieks.
    Pie ievērojamākajiem darbiem minami piemineklis “Karā un brīvības cīņās kritušo Tirzas draudzes dēlu mūžīgai piemiņai” (1928.gads),  komponista E.Melngaiļa un mēbeļu rūpnieka J.Skultāna ģimeņu kapakmeņi Meža kapos, piemineklis Aleksandram Turnim Liezēres kapsētā. Interesanta ir 1930.gadu otrajā pusē pēc Latvijas bankas pasūtījuma izkaltā tintnīca un rakstāmgalda piederumi ar “Naudas mātes” attēlojumu, kas izgatavoti no Cesvainē atrasta brūna granīta. 1930.-40.gados populārs tūrisma objekts bija par godu Latvijas valsts prezidenta Alberta Kvieša vizītei Gaiziņkalnā uzstādītais J.Blumberga veidotais piemiņas akmens, kas, diemžēl, pazuda ap 1960.gadu. Šobrīd tur atrodams jauns piemiņas akmens, kas izgatavots pēc oriģinālā akmens fotogrāfijām.
    2019.gadā Jēkabpilī pie Blumbergu dzimtas mājas Rūdolfa Blaumaņa ielā 18 tika atklāta goda plāksne tēlniekam Laimonim Blumbergam, uz kuras pieminēti arī akmeņkaļi Andrejs un Jūlijs Blumbergi.
    Mūžībā Jūlijs Blumbergs devās 1979.gada 5.augustā, guldīts dzimtas kapos.