1990.gada 4.maijs

    1990. un iepriekšējo gadu laikā notikušās neatkarību atbalstošās sanāksmes, mītiņi un konferences veidoja ceļu uz suverenitātes atgūšanu. Simboliska nozīme bija 1988.gada 14.jūnija gājienam uz Brāļu kapiem, kura priekšgalā, pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara, cauri Rīgai iznesa sarkanbaltsarkano karogu. 1990.gada 15.februārī par valsts oficiāliem simboliem atkal tika atzīti Latvijas ģerbonis, sarkanbaltsarkanais karogs un himna “Dievs, svētī Latviju!”.
    Latvijas karogs Madonā tika pacelts 1988.gada 18.novembrī uz kultūras nama jumta, kad pie Rūdolfa Blaumaņa pieminekļa notika Latvijas Tautas frontes (LTF) organizētais pasākums par godu Latvijas 70.proklamēšanas gadadienai. Neilgi pēc tam Madonas rajona LTF  nodaļa veica arī iedzīvotāju aptauju par karoga novietojumu pilsētā. Kā iespējamās vietas tika piedāvātas Madonas kultūras nams, muzeja ēka, padomju nams, bibliotēka un 2.vidusskola.
    Šo un daudzu citu notikumu kopums ļāva nokļūt līdz 3.atmodas kulminācijas brīdim - neatkarības deklarācijas pieņemšanai 1990.gada 4.maijā, Augstākās Padomes sēdei beidzoties ar aplausiem un Latvijas himnas dziedāšanu. Iznākot no Augstākās Padomes ēkas, deputātus ar apsveikumiem sagaidīja desmitiem tūkstoši cilvēku. Valdot svētku sajūtai, svinības turpinājās 11.novembra krastmalā, arī ģimenēs, darbavietās, kur cilvēki pie radio bija klausījušies balsojumu, skaitot līdzi deputātu balsis.

Ziņas attēls:  Cilvēki ar ziediem un karogiem rokās, sagaidot deputātus, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Borisa Koļesņikova foto. MNMPlg10795:4