11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

    1921.gadā Latvijas Satversmes sapulce noteica 22.jūniju par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu, ko atzīmēja līdz 1934.gadam. Pēc K.Ulmaņa apvērsuma to svītroja no oficiāli svinamo dienu saraksta.
    1934.gadā vēl notika plašas svinības sakarā ar Cēsu kauju 15.gadadienu, bet turpmāk tika noteikts, ka Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena ir 11.augusts. Tā bija diena, kad 1920.gadā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums.
    Atjaunotajā Latvijas Republikas “Likumā par svētku un atceres dienām” noteiktas piemiņas dienas gan 22.jūnijā (Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)), gan 11.augustā – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.

Turpinājumā – brīvības cīnītāju piemiņas vietas novadā. 

Zināmas un nezināmas kapa vietas

    Aronas pagasta Skāķu kapsētā ģimenes kapos apglabāts Alfreds Reipolts (1998 – 1919), Bērzaunes pagasta Grostonas kapsētā - Jānis Rutkis (1899 – 1919) un Liezēres kapsētā - Jānis Ludris (1895 – 1919), Teodors Zvaigzne (1897 – 1919) un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Mālītis (1897 – 1919).
    Diemžēl virkne kapa vietu nav identificētas. Ir ziņas, ka Liezēres kapsētā apglabāti kritušie no Mēdzūlas pagasta -  Pēteris Godiņš (ap 1891 – 1919) un Jānis Trapiņš (ap 1893 – 1919), kapsētā ir Trapiņu dzimtas kapi. Kārlis Lakstīgala (1899 – 1920) no Mēdzūlas pagasta, domājams, apglabāts Līdēres vecajā kapsētā, kur varētu būt apglabāti četri kritušie. Kalsnavas kapsētā apglabāti (ģimenes kapos?) – Pēteris Ozoliņš, Dūms, Kļaviņš. Ļaudonas kapsētā apglabāts Pēteris Aizelksnis (1896 – 1919) un pēc nāves ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotais Andrejs Bērziņš (1889 – 1919).  Mārcienas kapsētā apglabāts Auziņš un arī Rudolfs Dejus. Vestienas pagastā Vecajā kapsētā apglabāts viens kritušais. Zināms, ka Brīvības cīņās kritis Vestienas pagastā dzimušais Jānis Akmens. Madonā, Lisaskalna kapsētā, bez zināmajiem kritušajiem, kas apglabāti pie pieminekļa, ir ziņas par 10 apglabātajiem karavīriem, sākot no 1916.gada līdz 1920.gadam (t.sk. Pēteris Misiņš, Jānis Māliņš, Jūlijs Ozoliņš, Augusts Zeltiņš, Jēkabs Bromults, Jānis Sergejevs), kā arī par 1920.gadā kritušajiem Jāni Bērziņu, Izidoru Binderu, Jāni Bergu, Andreju Dzeni, Andreju Šmitu, Eduardu Timberu, Otto Kļaviņu.

Piemiņas zīmes un plāksnes

    Mārtiņš Āzens, Pēteris Asarīts, Jānis Bite, Pēteris Budovskis, Andrejs Cielavs, Kārlis Elenss, Juris Pļaviņš, Pēteris Liepiņš, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Ūdris, Jānis Upeslejs, Jānis Zariņš – šie vārdi ierakstīti Jāņukalna baznīcā 1926.gadā uzstādītajā piemiņas plāksnē, kas godina par dzimteni kritušos Kalsnavas pareizticīgo draudzes varoņus. Arī Kalsnavas luterāņu baznīcā 1926.gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, bet baznīca Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta un plāksne, domājams, gāja bojā. Mārcienas pareizticīgo baznīcā bijusi piemiņas plāksne par Latvijas neatkarību un Pirmajā pasaules karā kritušajiem ar 10 uzvārdiem, atklāta 1930.gadā.
    Praulienas pagasta Vistiņlejas kapsētā 2004.gada 22.jūnijā uzstādīja piemiņas zīmes 1920.gadā  Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kurzemniekiem, kas pārapbedīti dzimtajā pusē, kā arī 1919. – 1920.gadā kritušajiem karavīriem. Tajā pat gadā tika izgatavotas piemiņas plāksnes Edgaram Morim (ap 1898 – 1920),  Hugo Grīnbergam (ap 1998 – 1920), Jānim Černovskijam (ap 1900 – 1919), Jānim Kļaviņam (? – 1919), Pēterim Ruņģim (ap 1888 – 1920).

Pieminekļi

    Barkavas pagasta Saikavas kapsētā atrodas piemineklis par Latviju kritušiem un bez vēsts pazudušiem Saikavas pagasta karavīriem no 1.Liepājas kājnieku pulka – Pēterim Berķim, Staņislavam Vaskam, Antonam Lauskeniekam, Teodoram Pulkstenim, Kārlim Liepiņam. Pieminekli atklāja 1927.gada 9.oktobrī. Dzelzavas parkā pieminekli kritušajiem brīvības cīnītājiem atklāja 1939.gada 17.septembrī, nojauca 1959.gadā. 1989.gada vasarā pieminekli “Par tēvu zemi kritušiem” atjaunoja un atklāja 1989.gada 22.novembrī. Liezēres pagasta Mēdzūlā atrodas 1934.gadā uzstādīts piemineklis Mēdzūlas un apkārtnes lielinieku terora upuru piemiņai -  1919.gada maijā un jūnijā nošauti Rūdolfs Baltgailis, Rūdolfs Bielais, Augusts Bielais, Leopolds Bitenbinders, Kārlis Bullītis, Osvalds Dundurs, Rūdolfs Gūts, Rūdolfs Kampars, Otto Kraukle, Kārlis Krievs, Pēteri Liepiņš, Jānis Ludris, Jānis Meirāns, Kārlis Meisters, Pēteri Purviņš, Andžs Rēnis, Andrejs Skuja, Pēteris Spiranda, Artūrs Šulc – Ašeradens, Emilis Zaķkāja un Hermanis Zaķkāja.
    Madonā, Lisaskalna kapsētā 1936.gada 16.augustā atklāja pieminekli “Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919 - 1920”, to no jauna iesvētīja 1989.gada 11.novembrī. Pie pieminekļa apglabāti astoņi 8.Daugavpils kājnieku pulka I rotas karavīri, kas gāja bojā 1919.gadā pie Cesvaines.  Ar militāru godu viņi tika apglabāti 1921.gadā pēc mirstīgo atlieku atrašanas – Kārlis Blats, Ansis Blumbachs, Krišs Arnieks, Jānis Jēgermanis, Fricis Grīms, Valdemārs Niedre, Ernests Brumaks, Andrejs Ošiņš.
    Barkavā, Centra kapsētā, 2018.gada 11.novembrī atklāja pieminekli “Latvijas brīvības cīņas 1919 – 1920”. Tas ir gan veltīts gan kritušajiem, gan tiem, kas cīnījās, tika varmācīgi nogalināti un Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Daļai no minētajiem kritušajiem (Donats Ikaunieks, Euards Pelsis, Jāzeps Reidzāns, Ludvigs Tomiņš, Jānis Kupcis, Pēteris Pelšs, Jāzeps Smelters un Benedikts Zeps) ir arī atsevišķa kapa vieta. Piemineklis atrodas starp J.Reidzāna (ap 1891 – 1919) un 1.Liepājas kājnieku pulka kareivja A.Lakstīgalas (1901 – 1919) kapa vietu. Kapa pieminekli A.Lakstīgalam, kurš mira varoņa nāvē 1919.gada 26.augustā pie Lielo Strodu sādžas, atklāja 1936.gada 30.augustā. To veidoja 17.Rēzeknes aizsargu pulka 10.rota par saziedotajiem līdzekļiem. (Pieminekli 1.Liepājas kājnieku pulka cīņu un uzvaras vietā atklāja tagadējā Varakļānu novada Murmastienes pagasta Meža Strodos 1936.gada 16.augustā).
    Kapu plāksnes ar laiku apsūb, tekstu grūti izlasīt, līdz ar to arī zināmās kapa vietas kļūst grūtāk atrodamas. Daļai apglabāto varbūt nav tuvinieku, kas par to parūpētos. Bet turpinās interese apzināt savus senčus, tāpēc rakstā minēti zināmie kritušo uzvārdi. Un kā allaž, muzejā būsim pateicīgi par precizējumiem, labojumiem un jaunu informāciju.