Latvijas Neatkarības karā kritušo piemiņas vietas Madonas novadā

Aronas pagasta Skāķu kalna kapsētā ģimenes kapos apglabāts Alfreds Reipolts (1998 – 1919).

Barkavā, Centra kapsētā, apglabāti Donats Ikaunieks (ap 1898 – 1919), Aleksandrs Lakstīgala (1901 – 1919), Jezups Reidzāns(ap 1891 – 1919). Centra kapsētā 2018.gada 11.novembrī atklāja pieminekli “Latvijas brīvības cīņas 1919 – 1920”. Tas ir veltīts tiem, kas cīnījās, kritušajiem, nogalinātajiem un Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Piemineklī ierakstītie kritušo vārdi - Donats Ikaunieks, Eduards Pelsis, Jāzeps Reidzāns, Ludvigs Tomiņš, Jānis Kupcis, Pēteris Pelšs, Jāzeps Smelters un Benedikts Zeps. Piemineklis atrodas starp J. Reidzāna un 1. Liepājas kājnieku pulka kareivja A. Lakstīgalas kapa vietu. Kapa pieminekli A. Lakstīgalam, kurš mira varoņa nāvē 1919. gada 26.augustā pie Lielo Strodu sādžas, atklāja 1936. gada 30.augustā. To veidoja 17.Rēzeknes aizsargu pulka 10. rota par saziedotajiem līdzekļiem. Savukārt pieminekli 1.Liepājas kājnieku pulka cīņu vietā tagadējā Varakļānu novada Murmastienes pagasta Meža Strodos atklāja 1936. gada 16.augustā. Saikavas kapsētā 1927. gada 9. oktobrī atklāja pieminekli par Latviju kritušiem un bez vēsts pazudušiem Saikavas pagasta karavīriem no 1. Liepājas kājnieku pulka – Pēterim Berķim, Staņislavam Vaskam, Antonam Lauskeniekam, Teodoram Pulkstenim, Kārlim Liepiņam.

Bērzaunes pagasta Grostonas kapsētā ir piemineklis Jānim Rutkim (1899 – 1919).

Dzelzavas parkā pieminekli kritušajiem brīvības cīnītājiem atklāja 1939. gada 17.septembrī, bet nojauca 1959. gadā. 1989. gada vasarā pieminekli “Par tēvu zemi kritušiem” atjaunoja un atklāja 1989. gada 22. novembrī.

Kalsnavas pagastā Kalsnavas luterāņu baznīcā 1926.gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, bet baznīca Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta un plāksne, domājams, gāja bojā. Tikai ziņas ir par Kalsnavas kapsētā apglabātajiem (iespējams, ģimenes kapos) – Pēteri Ozoliņu, Dūmu, Kļaviņu. Savukārt šie vārdi ierakstīti Jāņukalna pareizticīgo baznīcā 1926. gadā uzstādītajā piemiņas plāksnē, kas godina par dzimteni kritušos draudzes varoņus: Mārtiņš Āzens, Pēteris Asarīts, Jānis Bite, Pēteris Budovskis, Andrejs Cielavs, Kārlis Elenss, Juris Pļaviņš, Pēteris Liepiņš, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Ūdris, Jānis Upeslejs, Jānis Zariņš.

Liezēres pagasta Mēdzūlā atrodas 1934. gadā uzstādīts piemineklis Mēdzūlas un apkārtnes lielinieku terora upuru piemiņai -  1919.gada maijā un jūnijā nošauti Rūdolfs Baltgailis, Rūdolfs Bielais, Augusts Bielais, Leopolds Bitenbinders, Kārlis Bullītis, Osvalds Dundurs, Rūdolfs Gūts, Rūdolfs Kampars, Otto Kraukle, Kārlis Krievs, Pēteri Liepiņš, Jānis Ludris, Jānis Meirāns, Kārlis Meisters, Pēteri Purviņš, Andžs Rēnis, Andrejs Skuja, Pēteris Spiranda, Artūrs Šulc – Ašeradens, Emilis Zaķkāja un Hermanis Zaķkāja.

Liezēres kapsētā apglabāti Jānis Ludris (1895 – 1919), Teodors Zvaigzne (1897 – 1919) un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Mālītis (1897 – 1919). Diemžēl virkne kapa vietu nav identificētas. Ir ziņas, ka Liezēres kapsētā apglabāti kritušie no Mēdzūlas pagasta -  Pēteris Godiņš (ap 1891 – 1919) un Jānis Trapiņš (ap 1893 – 1919), kapsētā ir Trapiņu dzimtas kapi. Kārlis Lakstīgala (1899 – 1920) no Mēdzūlas pagasta, domājams, apglabāts Līdēres vecajā kapsētā, kur varētu būt apglabāti četri kritušie.

Ļaudonas kapsētā apglabāts Pēteris Aizelksnis (1896 – 1919) un pēc nāves ar Lāčplēša kara ordeni apbalvotais Andrejs Bērziņš (1889 – 1919).  

Mārcienas kapsētā apglabāts Auziņš un Rudolfs Dejus. Mārcienas pareizticīgo baznīcā bijusi piemiņas plāksne par Latvijas neatkarību un Pirmajā pasaules karā kritušajiem ar 10 uzvārdiem, atklāta 1930. gadā. Zināmi divi uzvārdi – Auziņš un Fridrihsons.

Madonā, Lisaskalna kapsētā, 1936. gada 16. augustā atklāja pieminekli “Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem 1919 - 1920”, to no jauna iesvētīja 1989. gada 11.novembrī. Pie pieminekļa apglabāti astoņi 8. Daugavpils kājnieku pulka I rotas karavīri, kas gāja bojā 1919. gadā pie Cesvaines.  Ar militāru godu viņi tika apglabāti 1921. gadā pēc mirstīgo atlieku atrašanas – Kārlis Blats, Ansis Blumbachs, Krišs Arnieks, Jānis Jēgermanis, Fricis Grīms, Valdemārs Niedre, Ernests Brumaks, Andrejs Ošiņš. Bez zināmajiem kritušajiem, kas apglabāti pie pieminekļa, ir ziņas par 10 apglabātajiem karavīriem, sākot no 1916. gada līdz 1920. gadam (t.sk. Pēteris Misiņš, Jānis Māliņš, Jūlijs Ozoliņš, Augusts Zeltiņš, Jēkabs Bromults, Jānis Sergejevs), kā arī par 1920. gadā kritušajiem Jāni Bērziņu, Izidoru Binderu, Jāni Bergu, Andreju Dzeni, Andreju Šmitu, Eduardu Timberu, Otto Kļaviņu.

Praulienas pagasta Vistiņlejas kapsētā 2004. gada 22. jūnijā uzstādīja piemiņas zīmes 1920. gadā  Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kurzemniekiem, kas pārapbedīti dzimtajā pusē, kā arī 1919. – 1920. gadā kritušajiem karavīriem. Tajā pat gadā tika izgatavotas piemiņas plāksnes Edgaram Morim (ap 1898 – 1920),  Hugo Grīnbergam (ap 1998 – 1920), Jānim Černovskijam (ap 1900 – 1919), Jānim Kļaviņam (? – 1919), Pēterim Ruņģim (ap 1888 – 1920).

Vestienas pagasta Vecajā kapsētā apglabāts viens kritušais. Zināms, ka Brīvības cīņās kritis Vestienas pagastā dzimušais Jānis Akmens.

Muzejā būsim pateicīgi par informāciju un precizējumiem.

Attēlā: Aronas pagasta Skāķu kalna kapsētā ģimenes kaps apglabāts kapteinis, Lāčplēša ordeņa kavalieris, Latvijas Brīvības cīņās kritušais Alfreds Reipolts.