Valka “Latviešu Pagaidu Nacionālā padome – 100”

Datums: 05.12.2017 14:03
100 skatījumi
2.decembrī Valkā ar daudziem pasākumiem un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piedalīšanos tika atzīmēta Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes un “deklarācijas ārvalstīm un tautām” simtgade.

    Nozīmīgākais pasākums saistībā ar Latvijas vēstures pētniecību bija sarptautiska zinātniska konference “Latviešu Pagaidu Nacionālā padome – 100” un pastāvīgās ekspozīcijas  Valkas novadpētniecības muzejā “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis” atklāšana.
   Konferences dalībniekus  uzrunāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis un kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, kā arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, rosinot veikt vēl pētījumus par valsts veidošanas laiku. Tika prezentēta Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta "LPNP 1.sesija". Tās centrālā ideja – signāls (signāls pasaulei par mums),  ko mākslinieks  Ivars Drulle atveidojis ar bezvadu tīkla (Wi-Fi) simbolu. Aizmugurē (reversā) pa spirāli izkārtots Nacionālās padomes uzsaukuma "Visiem latviešiem!"
   Tālāk sekojošajos Latvijas vēsturnieku referātos valsts tapšana tika aplūkota no dažādiem aspektiem. Dr.hist. Ēriks Jēkobsons raksturoja starptautisko un iekšējo situāciju 1917. – 1918.gadā, dr.hist. Inesis Feldmanis, analizējot 1917. – 1918.gada notikumus un to nozīmi, uzsvēra, ka Latvijas valsts dibināšanas datums ir vēl pētāms un diskutējams jautājums. Dr.hist. Kaspars Zellis savā ziņojumā uzsvēra, ka kolektīvā atmiņa ir tas, kas veido mūsu rīcību tagad, bet šo atcerēšanos var ievirzīt dažādi, arī atkarībā no politiskā pasūtījuma.
   Dr.hist.Aivars Stranga pievērsās Linarda Laicēna piemirstajai nozīmei Latvijas patstāvības idejas izveidē un  propagandēšanā.
   Konferencē piedalījās arī vairāki kaimiņvalstu vēsturnieki, kas klātesošos iepazīstināja ar savu zemju situāciju, mērķiem 1917. – 1919.gadā un sasitību ar Latviju.  
   Oulu (Somija) Universitātes profesors Kari Alenius stāstīja par Somijas republikas dibināšnu (1917.g. 6.dec.), savu situāciju. Somija mēģināja vērst skatu uz Skandināvijas valstīm, bet tās nevēlējās saistīties ar jaunizveidoto republiku, tādēļ tā tuvinājās ar tobrīd nacionālistiski noskaņoto igauņu zemi. Tartu universitātes profesors Olafs Mertelsmans augstu vērtēja Igaunijas ieguldījumu Baltijas autonomijas un neatkarības iegūšanas procesā. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka Igaunijai paveicās ar situāciju, kā arī atzīmēja savas zemes lielo ieguldījumu Latvijas Brīvības cīņās.Tilman Plath no Greisvaldes Universitātes (Vācija) savā ziņojumā pievērsās vācu faktoram Latvijas neatkarībā – Vācijas tābrīža mērķiem un interesēm Latvijas teritorijā. Viņš  tāpat kā Kauņas universitātes profesors Alvīds Butkus referēja latviešu valodā.
   Lietuviešiem kopš Jagaiļa laikiem attiecībās ar Poliju ierādīta otršķirīga, provinces loma un līdz pat II pasaules karam Viļņa ar īsiem pārtraukumiem bija Polijas pilsēta.  A.Butkus klātesošos iepazīstināja ar 20.gs. sākuma vīzijām, par to kāda varētu būt Lietuvas valsts – savienība ar Vāciju, Poliju, kopēja Baltijas valsts, 1919.g. izveidots padomju variants Litbel (Lietuva un Baltkrievija) vai tāda, kā to zinām mūsdienās. Lietuvas nacionālā atmoda sākās nedaudz vēlāk kā pie mums, kas saistās ar drukas aizliegumu, dzimtbūšanas atcelšanu tikai 1861.g. u.c. faktoriem). Tomēr lietuviešiem atšķirībā no latviešiem valstiskuma pieredze jau bijusi.
   Konferenci noslēdza Mg. hist Jānis Tomaševskis, grāmatas “Neatkarības čuksti: Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes vēsture” autors. Aplūkojot LNPP darbības vēsturisko nozīmi  un autors secināja, ka latvieši kritiskos brīžos spēj apvienoties,  ka Valkā ir dzimuši tagadējās valsts pamatprincipi, tostarp arī par novadu vienotību. Lai arī Nacionālā padome nekļuva par valdību, vēlākajā parlamentā un valdībā darbojās daudzi padomes locekļi, viņu vidū bija arī pirmais valsts prezidents J.Čakste.   
   Starp daudzajiem 2.decembra pasākumiem bija arī patstāvīgās ekspozīcijas “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis” atklāšana Jāņa Cimzes skolotāju seminārā (Valkas novadpētniecības muzejā). Ekspozīcija stāsta par laiku no 1914. – 1920.gadam, īpaši uzsverot valsts un Ziemeļlatvijas brigādes veidošanas brīžus, kas saistās ar Valku. Tās autori – muzeja darbinieki, dizains un iekārtojums – SIA MF7.  Ekspozīcijā izmantoti arī Madonas muzeja krājuma materiāli – fotogrāfijas, dokumenti, pieraksti.
Ilze GAUJĒNA kultūrvēstures nodaļas vadītāja