Rakstniecei Ilzei Kalnārei - 100

Datums: 22.01.2018 11:31
26 skatījumi
Īstajā vārdā Ņina Ivanova (1918.g. 27. janvārī Gdovā, Krievijā– 1968. g.22. (?) augustā Ropažos, apbedīta Vējavas kapsētā)
Ilze Kalnāre ar brāli Ansi.1930.g.
Ilze Kalnāre ar brāli Ansi.1930.g.
 -   I.Kalnāre dzimusi Krievijā, bet agrā bērnībā māte ar Ņinu atgriezās vectēva mājās Vestienas „Igalēs".
-   Skološanos uzsāka Vestienā, turpināja Silarašu pamatskolā, tad Kārsavā pabeidza pamatskolu un 1933.g.  uzsāka mācības Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijā.
-   1930.gadu vidū Ņina sāka rakstīt un «Brīvās Zemes» Jaunatnes pielikumā publicēti viņas pirmie dzejoļi.
-   Nepabeigusi ģimnāziju, iestājās Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā Rīgā. Ziemas Rīgā, vasaras – laukos.
-   Pēc skolas absolvēšanas darbs teātrī neatradās un Ņina sāka strādāt žurnālistikā –laikrakstā “Brīvā zeme” rakstīja par kultūru un nelielas skices un feļetonus.
-   1944.g. vasarā I.Kalnāre nonāca Vācijā, tā paša gada nogalē atgriezās dzimtenē,  dzīvoja dažādās vietās.
-   Par sadarbību ar “tautas ienaidniekiem” un “dzimtenes nodevību” viņu apcietināja un 1949.g deportēja uz Kazahiju.
-   1956.g . I.Kalnāre atgriezās no izsūtījuma fiziski un garīgi salauzta, īsu brīdi apmetās un strādāja pie mātes brālēna Skrīveros, tad Lazdonas bibliotēkā, vēl vairākās vietās Madonā, Rīgā, tomēr neizdevās iekārtoties pastāvīgā dzīvessvietā. Veselība pasliktinājās, parādījās periodiskas garastāvokļa svārstības, depresijas.
-   1967.g. viņu iekārto pansionātā Ropažos. Sākumā rakstniece tur jūtas labi, darbojas, bet pēc gada kurtuvē sadedzinājusi pasmaga čemodāna saturu – iespējams manuskriptus. 1968.g. 22.augustā rakstniece izgāja no pansionāta un vairs neatgriezās. Viņu atrada pēc trīs nedēļām mežā.

Pseidonīms
   Sākotnēji darbus parakstīja kā Ņina Dreimane, tad pārtapa par Nīnu. Sekojot 1930.gadu vidus latviskošanas tendencei, Ņina meklēja sev pseidonīmu.
   1936.g. parādās Ilze (vārda diena Ilzēm ir I. Kalnāres dzimšanas dienā), sākumā Kalnāne, Kalvāne, bet drīz vien parādās īstais – Kalnāre.

Daiļrade
   Nozīmīgākie I. Kalnāres darbi  tapuši 1930.gadu otrajā pusē līdz 1940.gadu vidum. Izsūtījumā nerakstīja, pēc atgriešanās atkal atsāka, bet darbi ir citādi.
   1980.gadu beigās I. Kalnāres darbi piedzīvoja atdzimšanu, radās interese par viņas personību un daiļradi, darbus izdeva, kā arī 1996.gadā uzņemta  TV filma ”Aktrise Ragārēs” ar Agnesi Zeltiņu Ievas un Ivaru Pugu Siliešu Rūda lomā.
   Ilze Kalnāre ir 3 garstāstu (Aktrise Ragārēs (Ieva) (1938), Pārraudzes dienasgrāmata (1940), Sniega Roze (1942), virknes īso stāstu un ap 200 dzejoļu autore.
   ”Lai nu paliek šoruden” (Jāņa Norviļa mūzika) un ”Ai, māte Latgale”– visiem zināmas dziesmas, kuru vārdu autore ir Ilze Kalnāre.
Ilze GAUJĒNA kultūrvēstures nodaļas vadītāja