Meža dienu tradīcija novadā

Laimdota Ivanova,
mag.art., Madonas muzeja galvenā speciāliste
Jau latviešu tautasdziesmās ļoti skaisti apdziedāts mežs un tā nozīme cilvēka dzīvē, meža tēma turpinās arī latviešu literatūrā. Un, protams, koki ir stādīti arī pirms Meža dienu aizsākuma Latvijā 1928. gadā, kad bija pagājuši 10 gadi kopš Latvijas valsts nodibināšanas, un burtiskā nozīmē notika valsts jaunbūve, tika celtas privātās un sabiedriskās ēkas, un kļuva būtisks arī to apzaļumošanas jautājums.

Meža dienas kā sabiedrību organizējošs pasākums aizsākās 1928. gadā Varakļānos. Tās ierosināja mežziņa amata kandidāts Pēteris Purviņš, un  Latvijas Meža darbinieku biedrības (LMDB) Varakļānu nodaļa sarīkoja pirmās Meža dienas Varakļānos 1928. gada 12. maijā. Šajā dienā ierīkoja pilsētas bulvāri un sagatavoja stādījumus izstādīšanai pilsētas parkā rudenī.

Pirmās Meža dienas tika atspoguļotas žurnālā „Meža Dzīve”, kur Pēteris Purviņš rosināja Meža dienu programmu dalīt divās daļās, t.i. – teorētiskajā (referāti, kuros apskatītu dažādus vietējo sabiedrību interesējošus uz mežu attiecošos jautājumus) un praktiskajā daļā (veidot apstādījumus, sevišķi plašas sabiedrības lietošanā esošās vietās, kā arī sarīkot ekskursijas, īpaši jau skolu jaunatnei).

Jau tajā pat un arī nākošajā gadā Meža dienu ierosmei atsaucās Strenčos, Bebrenē, Saukā, Liepājā, Mazsalacā un citur.

Bet sākot ar 1930. gadu, ar devīzi „Pilsoņi, saudzējiet un audzējiet mežus, apstādiet savas un sabiedriskās ēkas”, Meža dienas kļuva par visas valsts pasākumu, tradīciju. Tika nodibināta Centrālā Meža dienu komiteja. Pagastos un pilsētās arī izveidoja Meža dienu komitejas, kurās ietilpa vietējais mežkopis, pašvaldības pārstāvis, izglītības iestāžu un citu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Meža dienu laikā vispirms notika izglītojošais darbs – dažādi priekšlasījumi par meža nozīmi, stādīšanu, kopšanu, kā arī ēku, ceļu apstādīšanu. Meža dienās tika apstādītas valsts, sabiedrisko iestāžu ēkas: pagastnami, skolas, slimnīcas, baznīcas, kapsētas un privātās ēkas. Tika izveidotas jaunas alejas, apstādīti ceļi un pieminekļi.

Izveidojās diezgan nemainīgs Meža dienu rituāls. Radiofonā tika nolasīti referāti par meža lomu tautas un valsts dzīvē, bija publikācijas presē, izdotas brošūras un plakāti. Meža dienu atklāja ar svinīgu aktu, lielākoties operā, ar valsts prezidenta, valdības locekļu un daudzu viesu klātbūtni, muzikālo sniegumu rādīja arī mūsu novadnieka Teodora Reitera koris. 1930. gadā Meža dienas notika 54 virsmežniecībās (no 81), t.sk. Madonas, Varakļānu, Kalsnavas.

1935. gada Meža dienu devīze bija: „Rīkosim Meža dienas un stādīsim bērzus”! Tika stādīti bērzi, veidotas 15. maija birzis vai stādīti atsevišķi koki 15. maija piemiņai daudzās mūsu novada vietās, tai skaitā Cesvainē, Lubānā, Dzelzavā, kā arī Kraukļu, Grostonas, Vestienas, Vējavas,  Kalsnavas, Ļaudonas, Grašu  un citos pagastos. 15. maija piemiņas biržu stādīšana notika arī dažus turpinājās turpmākos gadus, gan stādot jaunas, gan atajunojot iepriekšējos stādījumus  kā Mētrienā, Sāvienā un citviet.

Desmit gadus pēc pirmajām Meža dienām - 1938. gadā - Meža dienu pasākumā Latvijā piedalījās 250 tūkstoši cilvēku, 5 000 vietās tika iestādīti 1,35 miljoni koku un krūmu (t.sk. arī augļu koki un ogulāji) un apmežoti 200 hektāri. Madonas pilsētā 1938. gadā iestādīja 187 kokus. Kokus stādīja praktiski visos novada pagastos pie skolām, pagastu namiem, gar ceļiem, pie stacijām, baznīcām, kapsētās un citur.

Pēc Otrā pasaules kara, Meža dienu uzdevums tika noteikta meža audzēšana. Piemēram, viena no devīzēm skanēja: „Ikkatram pilsonim jāveicina koku audzēšana, jo dzimtenei vajadzīgi arvien lielāki kokmateriālu daudzumu”. 1950. gadā Meža dienas pārdēvēja par Meža un dārzu dienām. 1958. gadā Meža dienas aizliedza. Apkārtnes sakopšanas un koku stādīšanas talkas saistīja ar padomju tautai piestāvošiem notikumiem un valstiskiem svētkiem. Meža darbinieki savās teritorijās nodrošināja plānā paredzēto meža atjaunošanu, bet ziņas par citur veikto netika apkopotas, ir vien atrodami atsevišķi raksti par koku stādīšanu un apkārtnes izdaiļošanu. 1989. gadā atjaunoja LMDB un līdz ar to atdzīvojās atmiņas par Meža dienām. 1994. gadā izskanēja LMDB aicinājums piedalīties Meža dienās visas valsts mērogā ar devīzi „Latvijas iedzīvotāji, iestādiet pie savas mājas ozolu, liepu vai kļavu, saglabājiet latvisku ainavu! Lai aug lieli koki, kas aiznākamām paaudzēm izaugs par dižkokiem!”.

No  2001. gada līdz 2009. gadam Madonas rajona pašvaldību vadītājus, darbiniekus, viesus uz kopīgu meža stādīšanu aicināja Madonas virsmežniecība. Koku stādīšana notikusi gan privātās, gan pašvaldības teritorijās Kalsnavas, Jumurdas, Praulienas, Dzelzavas pagastos un  Cesvaines pilsētā ar lauku teritoriju, Varakļānos, Ērgļos.

2008. gada 12. maijā - Meža dienu 80. jubilejā – tika atklāta izstāde „Meža dienām – 80” un atvērta grāmata „Meža dienas Latvijā”, tika apstādīts Mīlestības akmens Varakļānu pils parkā un iestādīta liepu aleja Miera ielā. 30. maijā Varakļānos notiks „Meža dienām – 80” noslēguma pasākums ar valsts prezidenta piedalīšanos, notika koku stādīšana, un visas dienas garumā bija piedāvājums bērniem un pieaugušajiem - dažādas amatnieku darbnīcas, atrakcijas, koncerti un zaļumballe.

2010. gadā ar devīzi: „Par zaļu un neatkarīgu Latviju!” Meža dienu pasākumi (sakopšanas talkas, koku stādīšana, pārrunas par mežsaimniecību un mežsarga profesiju, lekcijas, konkursi par mežu, meža dzīvniekiem, ekskursijas, izstādes) notika daudzviet gan Madonas, gan kaimiņu novados.

Astoņdesmit divu gadu garumā izkristalizējies Meža dienās tradicionālais: Meža dienām ir organizators, notiek to plānošana, pirms un pēc Meža dienām sabiedrība tiek informēta par plānoto un paveikto; katrām Meža dienām ir sava devīze; ir gan teorētiskā, gan praktiskā daļa, gan ekskursijas.

Koku stādīšana notiek sabiedrībai nozīmīgās vietās ar plašas sabiedrības līdzdalību. Tradicionāli ir arī kopīgs pēctalkas brīdis, izklaides daļa. Un pateicoties tam, ka Meža dienās jau fotografēja un fotografējās jau kopš to pirmajiem gadiem, saglabājušās ne tikai rakstiskas, bet arī vizuālas liecības par šo tradīciju.

Iepriekšējās paaudzes stādīja kokus, domājot par nākošajām paaudzēm un atstāja mums skaistu tradīciju – Meža dienas. Un katrs pats varam sev pajautāt, vai esam iestādījuši kādu koku ārpus savām privātajām teritorijām.

 * Referātā aptverta bijusī Madonas rajona teritorija, tagad - Madonas, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu novadi.