Igaunijas zemnieku meža izmantojums pirms zemes iepirkšanas par dzimtu 1870 gados


Rait Talvoja
Mahtras zemniecības muzejs, Igaunija
(Mahtra Talurahvamuuseum)
Kad pirms vairāk nekā 3000 gadiem Igaunijas teritorijā sāka attīstīties zemkopība, tas notika uz meža rēķina. Savā ziņā mežs traucēja cilvēkam, viņš ar to cīnījās. Agrākajās meža zemēs ierīkoti tīrumi, taču cilvēks joprojām dzīvoja meža malā. Igauņu paruna saka “Nabaga mētelis ir mežs”.

Līdz XVII gs. meža izmantošana bija brīva. Zināmi ierobežojumi sākās zviedru laikos. Pēc Igaunijas iekļaušanas Krievijas impērijā būvētas lielākas ostas Tallinā un Paldiskos, tas prasīja daudz kokmateriālu. Kad tuvākie meži izcirsti, baļķi vesti arī no Ziemeļvidzemes.

Cara Krievijā Igaunijas teritorija bija dalīta, ziemeļdaļa veidoja Igaunijas guberņu, dienviddaļa piederēja Vidzemes guberņai. Likumi guberņās dažkārt bija atšķirīgi.

Vilhelms Augusts Hupelis 1777. gadā rakstīja, ka Tallinas un Tartu apkārtnē meži lielā mērā izcirsti. Igauņu zemnieki esot izšķērdīgi – no nogāzta koka viņi izcērtot (iztēšot) pāris dēļus.

Zemnieki ilgstoši mežu izmantoja bez maksas. XIX gs. sākumā muižnieki centās to ierobežot. 1836. gadā zemniekiem aizliedza kokmateriālu tirdzniecību. Tā rezultātā Tallinā krasi pieauga malkas cena, savukārt zemnieki zaudēja vienu peļņas iespēju.

Kopumā mežs piederēja muižām, zemniekiem bija tikai ganības. Kurināšanai viņi pamatā izmantoja žagarus.

Ierobežojumu dēļ pieauga meža zādzības, ko cilvēki neuzskatīja par lielu grēku. Viņi teica – koki taču neaug tikai muižai.. Muižas mežsargs jau arī nāca no zemniekiem. Ja vajadzēja celt ēku, mežsargs tam ierādīja cērtamos kokus.

1856. gada likums Igaunijas guberņā norobežoja zemnieku un muižas zemi. Pakāpeniski tika nodalīta arī atsevišķas sētas zeme (līdz tam, piemēram, ganības bija kopējas). Sekoja sētu iepirkšana, zemnieku zemē parasti bija ļoti maz meža. Tas palika muižu un valsts īpašumā.

Kāds vecs Sāremā vīrs Adrs Metss (Mežs) 1930. gados sacījis: “Ja nebūtu meža, mēs šeit dzīvot nevarētu. Ne diena nepaiet bez kokiem. No rīta piecelies un iekur krāsni, ar malku vāri ēdienu. Tava māja celta no koka. Darba rīki, viss apkārt redzamais arī gatavots no koka. Mums jau visa dzīve kopā ar kokiem.”