Lasījumi-seminārs "Pirmais Pasaules Karš un Latviešu Strelnieki"

Atzīmējot latviešu strēlnieku bataljonu 100. gada dienu Madonas muzeja Izstāžu zālēs 27.oktobrī  skolotāji, vēsturnieki un muzeja apmeklētāji pulcējās seminārā – lasījumos “Pirmais Pasaules karš un latviešu strēlnieki”. Semināru apmeklēja vairāk kā 50 klausītāju un aplūkojamās tēmas bija dažādas, daudzpusīgas un uzskatāmi parādīja, ka arvien ir daudz pētāmu faktu par latviešu strēlniekiem un Pirmo pasaules karu Latvijas teritorijā.

Seminārā apskatāmo tēmu dažādību atspoguļoja 10 lektori – vēsturnieki, speciālisti, pētnieki, entuziasti. Atvaļināts pulkvedis Jānis Hartmanis, kurš sarakstījis arī vairākas grāmatas, izveidojis interneta lapu www.latviesustrelniekusaraksts.lv, atklāja semināru, stāstot par Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanu 1915.gadā un Brīvības cīņām, stāstījumu papildinot ar fotogrāfijām.

Turpinot semināru, Cēsu vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis PUMPURIŅŠ stāstīja par “Latviešu strēlnieku bataljonu karogiem”, par to, kā notika mākslinieku zīmēto strēlnieku karogu metu  atlases, lai iegūtu piemērotākos strēlnieku karogus un kādēļ mūsdienās par šo karogu vēsturi, izskatu, reizēm pat mākslinieku tik maz ir zināms. Jēkabpils Vēstures muzeja  galvenā krājuma glabātāja Iluta BĒRZIŅA iepazīstināja ar Jēkabpils placdarmu Pirmā pasaules kara laikā (1915-1917.g.). Lai parādītu pētāmās tēmas daudzpusību, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda ZĪRIŅA pievērsās Valmierai kā piefrontes pilsētai laikā no 1915. – 1917.gadam, runājot par to, kā izmainījās pilsētas iedzīvotāju sastāvs ar pirmo strēlnieku pulku veidošanos, cik atsaucīgi bija Valmieras iedzīvotāji un kā pilsētu ietekmēja kara bēgļu pieplūdums. Neparasta un interesanta tēma tika skatīta Cēsu vēstures un mākslas muzeja vēsturnieces Daces CEPURĪTES ziņojumā “Kara tēma galda spēlēs 20.gs.sākumā un Pirmā pasaules kara laikā”. Pētījums parādīja, ka aktīvākās kara tēmu spēļu ražotājas bija Rietumvalstis – ASV, Austrālija, Lielbritānija. Ir skaidrs, ka šī tēma ir maz pētīta un ir plašas iespējas pievērsties  tēmas izpētei lūkojoties no mūsu skatupunkta.
 
Pēc pusdienu pauzes semināru turpināja Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Ilga MEIJERE, atspoguļojot Gulbenes apkārtnes lauksaimniecisko dzīvi Pirmā pasaules kara gados, sekas, kas ietekmēja saimniecības vēl ilgi pēc kara beigām. P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vēsturnieks Mārtiņš VESPERIS iepazīstināja ar trīs medicīnas personu vēstulēm, kas glabājas muzeja krājumā – Dr.med. Hermaņa Buduļa, Dr.med.h.c. Kārļa Barona un žēlsirdīgās māsas Ebbas Krēmenes vēstules. Vēstules uzskatāmas par tā laika aculieciniecēm, jo nereti vislabāk atspoguļoja  personu privāto dzīvi, kā arī kara laika notikumus un sadzīvi. Madonas muzeja vadošais pētnieks Indulis ZVIRGZDIŅŠ iepazīstināja ar “4.Vidzemes strēlnieku pulka fotogrāfu Jāni Glīznieku karā un pēc”. J.Glīznieks dzimis Līvānos, bet laikā no 1921.-1928.gadam bija fotogrāfs Madonā. Kā kara laika fotogrāfs devis savu ieguldījumu, lai atspoguļotu kara laika situāciju un strēlnieku sadzīvi. Zināms, ka nodevis vairāk kā 500 fotoattēlus Latvijas Kara muzejā 1932.gadā, kas tagad glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Sniedze KĀLE no  Latvijas Mākslas Akadēmijas runāja par mākslinieku karā, par latviešu mākslinieku kara dienestā no 1914. – 1922.gadam, parādot, kādas atšķirības bija, ja mākslinieks – iesauktais karavīrs dienēja Latvijas teritorijā, kādas, dienējot Krievijas iekšienē, Pēterburgā, par iespējām, privilēģijām un mākslinieka talantu izaugsmi.

​Semināru noslēdza Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts ROKPELNIS, kurš pievērsās strēlnieku dziesmām gan Pirmā pasaules kara laikā, gan arī Otrā pasaules karā. Parādot, ka nereti tās tautasdziesmas, ko uzskatām par visraksturīgākajām strēlnieku  kara dziesmām, visai maz parādījās dažādos iespieddarbos un kara dziesmu brošūrās. Sakām sirsnīgu PALDIES visiem lektoriem, kas ar savu daudzpusīgo un kvalitatīvo stāstījumu iepazīstināja ar latviešu strēlnieku vēstures nezināmajām lappusēm. Paldies skolotājiem un apmeklētājiem, kas ar interesi klausījās lektoru stāstījumā.

Zane GRĪNVALDE izglītojošā darba nodaļas vadītāja