Pirms 150 gadiem aizsāktās tradīcijas turpinājums

Madonas 90 gadu jubileja aizsākās ar Dziesmu dienu 1. jūnijā, atceroties pirmos latviešu skolēnu koru svētkus pirms 150 gadiem, kas notika Lazdonas draudzes mācītājmuižā.
Aizsākums

1824.gadā dibinātā sabiedriskā organizācija „Latviešu literārā biedrība” (arī „Latviešu draugu biedrība”) sākotnēji ir vācbaltiešu mācītāju iniciēta organizācija latviešu valodas, folkloras un kultūras izpētei un popularizēšanai. Dibinātāju vidū ir arī Liezēres draudzes mācītājs Johans Lēberehts Ēregots Punšelis (1778—1849), vēlāk viens no biedriem - Lazdonas mācītājs Kārlis Eduards Guleke (1831 – 1901), kura kalpošanas laikā Lazdonā pirms 150 gadiem notiek bērnu dziedāšanas svētki.

Taču saistībā ar dziedāšanas tradīcijām Lazdonas draudzē jāatgriežas vēl senākā laikā. Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes Lazdonas baznīca celta vēl dzimtbūšanas laikā (1804) mācītāja Johana Kristofa Pancera (1742 – 1810) darbības gados (1769 – 1805). Viņš, konfliktējot ar vietējiem muižniekiem, kopā ar draudzes skolas skolotāju svētdienās pirms dievkalpojuma māca draudzei dziedāt. Vēlākos gados pēc Punšeļa sastādītās korāļu grāmatas (1839) Lazdonas draudzes skolotājs Johans Johansons pirms dievkalpojuma māca jaunatnei, piebiedrojoties arī vecākiem ļaudīm, garīgās dziesmas. Skaņu palete būtiski bagātinās 19.gadsimta 60.gados, kad mācītājs Guleke (1831 – 1901) un ērģelnieks Kārlis Pētersons (1865 – 1903) ) nodibina dziedātāju biedrību un Lazdonas draudzes kori. Dziedāšanu māca gan skolā, gan draudzē.

1864. gadā notiek pirmie latviešu dziedāšanas svētki Dikļos, ko organizē „Latviešu literārās biedrības” Vidzemes nodaļas vadītājs (1864-1866), Dikļu luterāņu draudzes mācītājs Juris Neikens (1826-1868) un Rūjienas skolotājs, ērģelnieks, kordiriģents un grāmatu izplatītājs Ernests Aleksandrs Švehs (1819–1898). Dikļu dziesmu dienā līdztekus vīru koriem piedalās arī bērnu koris, un svētki kļūst par ierosmes avotu Lazdonas mācītājam.

Svētki Lazdonas draudzē

Juris Neikens četrus gadus izdod laikraksta "Latviešu Avīzes" pielikumu "Ceļa Biedris". Tajā publicētais raksts sniedz plašu ieskatu Lazdonas bērnu svētku norisē 1866.gada 18.jūlijā. Svētku norise ir organizēti vairākās daļās – sākums baznīcā, tad karogu izdalīšana katras skolas dziedātāju saimei gājiens ar karogiem uz aptuveni 2, 5 km attālo mācītājmuižu un mācītājmuižā. Laikrakstā lasām par dalībniekiem: „Lazdonas draudzes skola, Sarkanmuižas skola, Lazdonas muižas un Lazdonas mācītāja muižas valsts skola,  Prauleniešu valsts skola un vēl bija citi bērni, kas arī savu karogu mantoja, proti, no tām valstīm, kas draudzē ir: Aizkujiešu, Birzeniešu, Kujeniešu, Patķeliešu un Sarkaniešu mazākie bērni”. Būtiski, ka draudzes mācītājs izdala kādas 75 grāmatiņas tiem bērniem, kas skolā labi mācījušies, mācītājmuižā bērni arī spēlē dažādas spēles, iet rotaļās. Svētkos piedalās arī Jaunpiebalgas un Ērgļu draudzes mācītāji, savukārt Lubānas mācītājs savā uzrunā uzsver, „lai bērni mācās savā ziedu laiciņā allaž ar pieklājīgiem priekiem papriecāties”.

Turpinājums

No 1860. līdz 1873.gadam mācītājs Guleke kalpo Lazdonas draudzē, pēc tam 27 gadus - Vecpiebalgas draudzē, kur turpina skolu koru svētku tradīciju. Kaudzītes Matīss 1895.gadā raksta: „Šim laikmetam raksturīgi arī R. Gulekes organizētie skolu svētki. Pirmoreiz tie notika 1877. gada 12. jūnijā. Piedalījās visu 11 luterāņu skolu bērni, kā arī Labdarības biedrības koris”. Svētkos piedalās ap 500 skolēnu Jēkaba Korneta vadībā. Katrai skolai tika pasniegts karogs un nolasīts M. Kaudzītes dzejisks veltījums.

​Pirms 150 gadiem aizsāktā tradīcija joprojām rod skaistu turpinājumu. Šogad 1.jūnijā svētki iesākās ar dievkalpojumu Madonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un turpinājās gan „Mācītājmuižā”, gan godinot Haraldu Medni „Dzintaros” un Arti Kumsāru Vistiņlejas kapsētā. Un vakarā Latvijas skolu 5. – 9.klašu kori, jauktie kori, zēnu kori un pūtēju orķestri ieskandināja pilsētas svētkus Dziesmu dienas koncertā.

Laimdota IVANOVA muzeja galvenā speciāliste